Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
saprotu no īsta krāšņuma un izsmalcinātas gaumes!<br />
7] Un Es tev saku: “Arī to, tāpat kā visu, Es esmu iemācījies no Mana Tēva. Jo bez gala daudzie<br />
dzīvokļi Mana Tēva namā arī ir ļoti gaumīgi un ļoti grezni, ko tu labi vari redzēt jau šeit, ja tu uzmanīgi<br />
aplūko lauku puķes, kas ir krāšņāk izgreznotas, nekā Zālamans visā savā ķēnišķā greznībā!<br />
8] Bet ja Tēvs jau puķes, kas pastāv tikai neilgi, tā grezno un izrotā, cik daudz vairāk Viņš reiz izgreznos<br />
un izrotās Savu mājvietu, kas ir debesīs!? Bet, ko dara Tēvs, to daru arī Es; jo pamatu pamatā Es<br />
un Tēvs esam pilnīgi viens! Kas Mani uzņem, tas uzņem arī Tēvu; jo tēvs ir Manī, kā Es Tēvā! Kas Man<br />
ko dara, tas to dara arī Tēvam; un tādēļ tu Man neko nevari dot, ko tu simtkārt atkal nesaņemsi atpakaļ!<br />
Tagad tu zini visu vajadzīgo.”<br />
9] Bet tagad sēdīsimies baudīt vakara mielastu; jo starp mums ir daudz izsalkušo un slāpstošo. Kad<br />
mēs savus locekļus būsim spēcinājuši, tikai tad runāsim par šo tematu tālāk.<br />
10] Visi apsēžas pie galdiem, pateicas un stiprinās ar ēdienu un dzērienu.<br />
35. Ziharā. — Kalpotāji ziņo par mājas brīnišķo iekārtošanu. Sievas godbijīgais<br />
pārsteigums un atzīšanās Kunga priekšā. Viņa pavēle viņai klusēt un Viņa<br />
mīlestības rūpes par Mariju. Mācekļi skata debesis. Nātānaēla labā atziņa. Tā<br />
Kunga padoms klusēt par dievišķi svētiem noslēpumiem.<br />
1] Pēc mielasta sieva atkal man tuvojas, bet tikko uzdrošinās runāt, jo pa mielasta laiku viņa bija<br />
sarunājusies ar ārsta kalpotājiem, kā tas viss ir ticis atgādāts. Un kalpotāji teica: “Mīļā sieva, Dievs to<br />
zina, kā tas ir noticis! Mēs pie tā esam darījuši to niecīgāko; ārsts nedarīja neko; jo, kad viņš atnāca, viss<br />
jau bija izdarīts. Ilgi pirms tam, iekams atnāca ārsts, mēs nodarbojāmies ar viņa lietām, te pēkšņi atnāca<br />
žilbinoši skaists jauneklis un teica mums, ka mums tas un tas jādarot, jo Kungam tas vajadzīgs. Mēs arī<br />
tūlīt darījām to, ko jauneklis mums pavēlēja. Bet redzi, tas notika tā dīvaini! Kā mēs kaut ko gribējām<br />
darīt, tā tas jau bija izdarīts, un tādēļ mēs tev nevaram teikt neko citu, kā: te acīm redzami darbojās Dieva<br />
visvarenība, un gudrajam jauneklim vajag būt bijušam Dieva eņģelim. Citādi tā lieta nav izskaidrojama.<br />
Cilvēkam, kas pie taviem sāniem ienāca lielajā istabā, vajag būt lielam pravietim, tādēļ Viņam kalpo<br />
debesu vara.<br />
2] Kad sieva no kalpotājiem to dzirdēja, viņa vēl vairāk zaudēja drosmi un tikko iedrošinājās runāt.<br />
Tikai pēc diezgan ilga laika viņa pavisam vājā balsī teica: “Kungs! Tu esi vairāk nekā vienīgi apsolītais<br />
Mesija? Tu noteikti esi Tas, Kas sodīja faraonu, izraēliešus izveda no Ēģiptes un no augstā Sinaja kalna<br />
pērkona balsī viņiem deva bauslību!”<br />
3] Bet Es viņai teicu: “Sieva! Tā stunda vēl nav klāt, kur cilvēkiem tas tiktu pavēstīts; tādēļ pagaidām<br />
paturi to savā sirdī! Bet nu izkārto, ka lielajam ļaužu pulkam, kas kopā ar Mani nāca no Jūdejas,<br />
tiek ierādītas guļamās telpas! Bet tu, ārsts, un mani mācekļi, skaitā desmit, palieciet šeit! Bet sievai, kas<br />
sēdēja Man līdzās un ir Manas miesas māte, ierādi tīrāko gultas vietu, lai viņa labi atpūšas; jo redzi, viņa<br />
ir jau diezgan gados un kopā ar mums šodien gājusi tālu ceļu, un viņai, lai stiprinātos, vajadzīgs labs<br />
miers.”<br />
4] Sieva ļoti priecājās, šajā pavisam neievērojamā sievā pazīt Manu māti, un rūpējās par viņu uz<br />
vislabāko. Un Marija viņu uzslavēja par šādu maigumu, bet vienlaicīgi viņai ieteica darīt visu, ko Es viņai<br />
teiktu.<br />
5] Kad nu visi ir devušies pie miera un lielajā ēdamistabā pie Manis atrodas vienīgi sieva, ārsts un<br />
desmit mācekļi, Es mācekļiem saku: “Jūs zināt, ko Es Galilejā Betaborā, kad Es jūs uzņēmu par Saviem<br />
mācekļiem, jums teicu: No šī brīža jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus nokāpjam uz Zemes;<br />
un redzat, tas nu jūsu acu priekšā burtiski piepildās! Viss tas, ko jūs šeit redzat un ko jūs ēdat un dzerat,<br />
nav no šīs Zemes, bet gan Dieva eņģeļu sagādāts no debesīm. Bet nu atveriet savas acis un skatiet, cik<br />
daudz eņģeļu te stāv gatavībā, lai Man kalpotu!”<br />
6] Te visiem atvērās acis, un viņi redzēja, cik daudz eņģeļu, gatavu Man kalpot, nolaižas no debesīm<br />
— jo, kad viņiem acis tika atdarītas, mājas sienas pazuda un visi redzēja atvērtas debesis!<br />
7] Tad Nātānaēls saka: “Jā, Kungs, Tu esi patiess un uzticams! Nu brīnumaini piepildās tas, ko Tu<br />
esi runājis! Patiesi, patiesi, Tu esi dzīvā Dieva dēls! Ar Ābramu Dievs runāja caur savu eņģeli, Jēkabs<br />
sapnī redzēja trepes, pa kurām uzkāpa un nokāpa eņģeļi, bet Jehovu viņš neredzēja, vienīgi kādu eņģeli,<br />
kam uz labās rokas bija rakstīts Jehova vārds. Un, tā kā Jēkabs ar viņu strīdējās, vai viņš esot Jehova,<br />
52
Change language