Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

dziļāk spiedāmies

dziļāk spiedāmies arvien tālāk un tālāk stiepjošā alā un tās dziļumos arvien vairāk un vairāk atradām noglabātus nenovērtējamus dārgumus. Visus atrastos dārgumus neaizskartus atstājām alā; mēs tikai ar akmeņiem un sūnām noslēdzšm ārējo atveri un no atrašanas stundas līdz tagadējam acumirklim zvērinātiem sargiem likām to uzraudzīt. Un redzi, visus šos dārgumus mēs nododam tev, ja tu jums esi žēlīgs un ķeizara vārdā mums atlaid tevis izteikto šausmīgo sodu!” 17] Faustus saka: “Es gribu to apdomāt! Bet tagad pēc sirdsapziņas vēl pasakiet, kāda ir tā lieta ar alu Kisjona kalnā! Vai jūs arī to, meklējot medu, atradāt jau kā pilnu ar dārgumiem, jeb vai jūs tos tur novietojāt; un pēdējais: no kurienes jūs tos dārgumus ņērmāt un kopš kura laika tie alā atrodas?” 18] Tie vienpadsmit saka: “Piecpadsmit gados mēs tos sev nopelnījām likumīgas tirdzniecības ceļā; bet, tā, ka pēc kāda jaunāka tempļa likuma mūsu nepieciešamam uzturam drīkstam sev paturēt tikai kādu notektu summu un katru pārpalikumu jāatdod templim, tad, ja pie kāda no mums, kas esam nosūtīti valstī, pie ikgadējas stingras izmeklēšanas no tempļa puses tiek atrasts kāds nozīmīgs pārpalikums, viņš bez žēlastības tiek stingri sodīts kā Dieva apkrāpējs. Bet, lai izvairītos no soda un tomēr sevišķiem gadījumiem sev ko paturētu, mēs izvēlējāmies labi noslēptu alu Kisjona kalnos un tajā uzglabājām mūsu ievērojamos pārpalikumus. Tas tagad ir viss noslēpums sakarā ar šo alu.” 19] Faustus saka: “Vai no jums iekārtotais ceļš pieved pie pašas alas?” 20] Tie vienpadsmit saka: “Nē, kungs, tikai līdz tuvākiem krūmu biezokņiem, caur kuriem klīdz citādi nevienam neieraugāmajai alai var nonākt tikai pa kādu vienīgi mums zināmu taku. 21] Faustus saka: “Labi, tātad rīt jūs būdsiet mūsu vedēji! Bet šodien, respektīvi, šonakt, sarunas ir beigušās; jo tagad mēs visu pietiekami zinām!” 22] Tie vienpadsmit, Faustus priekšā nomezdamies ceļos, lūdz žēlastību. bet Faustus saka: “Tagad tas vairs nav atkarīgs no manis, bet gan no pavisam Cita; ja Viņš jums to piedod tad arī no manis jums jātiek piedotam, āmen!” Ar to mēs izejam no tiesas zāles un dodamies miesai vajadzīgā atpūtā. 23] Lidija sagaida Mani un Faustu, nu viņas vīru, mājas priekštelpā, sveicina mūs un izsaka savu nožēlu, ka tas mums noteikti prasīja vairākas stundas karstas cīņas. 24] Faustus tāpat sveicina savu jauno sievu un viņai saka: “Jā, cēlā Lidija, tā patiešām bija karsta cīņa, bet ar tīri dievišķā drauga Jēzus, Kuram vienīgajam par to pienākas viss gods un cildinājums, tāpat tīri dievišķo palīdzību, tā spoži sasniedza vēlamo atrisinājumu. Izņemot nepieciešamo sardzi, visi nu devās pie miera. 240. Par patiesu sabata svētīšanu. To vienpadsmit barvežu atlaišana brīvībā. Alas dārgumu izdalīšana. Nolaupīto bērnu un ķīlu atdošana atpakaļ un zaudējumu atlīdzināšana aplaupītajiem. 1] Bet nākamajā dienā, kas bija sabats, Faustus, kaut gan viņš bija romietis, Man tomēr jautāja, vai jūdu sabatam šeit jātiek svinētam, vai ne, un kam te jānotiek ar tiem vienpadsmit farizejiem. 2] Es saku: “Mīļais draugs un brāli! Katra diena, pildīta ar labiem darbiem, ir paties sabats, un katra diena, kurā ir paveikts kaut kas izšķiroši labs, caur to arī ir patiesa sabata svētīšana. Tādēļ šīs dienas Sabatā tev jādara labu, cik vien tu tikai vari un spēj, un tas tev patiesi netiks pierēķināts par grēku, izņemot no ļauniem pasaules nelgām, kuri nolād pat vēju, ja tas pūš sabatā, tāpat kā lietu un gaisā lidojošu putnu baru. Bet tādām nelgām mums nekad nav jākalpo kā atdarināšanas cienīgiem, bet gan tikai kā par atbaidošāko piemēru, jo viņi nolād labo un grib, lai visa pasaule augsti slavē viņu ļaunumu! Tas tātad tavai ievērībai par katru sabatu. 3] Bet kas attiecas uz tiem vienpadsmit, pēc tam, kad tu būsi ieguvis visus viņu dārgumus, atlaid arī viņus brīvībā! Nosūti ķeizaram to, kas viņam pienākas un nokavēšanas iemeslu uzrādi, kādu gribi. Bet arī templim dod to, kas tam pienākas no Horācijas alas, bet virspriesterim dari zināmu, ka šie dārgumi, no pieķertiem vienpadsmit farizejiem pirms vairākiem gadiem atklāti, ir tikuši templim, kam tie pamatā pieder, — noslēpti, un templis ar tiem vienpadsmit jau pavisam pienācīgi aprunāsies. 4] Bet, kas attiecas uz dārgumiem Kisjona kalnos, tad viena trešā daļa pienākas viņam, viena trešā daļa ķeizara vārdā tev un vienai trešdaļai jātiek izdalītai starp nabagiem, kuri šeit ir atnākuši viņu bērnu un viņu nolaupīto lietu dēļ, un pēc tam tā lieta ir nokārtota uz visiem laiku laikiem. Izmanto tam šodienu! 5] Baramam un Kisjonam ir labi kuģi un pie laba vēja jūs ar alas pie Horācijas izvākšanu būsiet galā 290

nedaudz stundās. Bet daļa lai nodarbojas ar Kisjona alas izvākšanu, un, ja jūs tagad esat tikai nedaudz rosīgi, tad līdz vakaram abu alu dārgumi var būt šeit, un rīt liec tos nogādāt galapunktā. 6] Caur Arhielu Es gan visus dārgumus varētu likt atgādāt šeit vienā acumirklī, bet, tā kā šeit ir daudz ļaužu, Es to atmetu. Bet slepenībā Es tomēr būšu palīdzīgs tajā, ka jūs šo darbu — kuru paveikt parastā norisē jums gan būtu, ko darīt, trīs dienas, pilnīgi pabeigsiet vienā, šodien. Bet tagad nekavējieties, bet gan ejiet pa labi un pa kreisi! 7] Bet visur ņemiet līdz tikai vienu farizeju; pārējiem pa to laiku jābūt šeit apcietinātiem. 8] Bet Pilaham jāpaliek šeit; jo viņš jau ir par labu tādām lietām, ar kurām Dieva bērniem jānodarbojas cik vien vienmēr iespējams, maz. Tāpat tev pašam personīgi nav vajadzīgs doties uz abām nosauktajām vietām, bet pietiek ar vienu komisāru, kas no tevis apgādāts ar nepieciešamām varas pilnvarām. Bet pa to laiku mēs šeit nodarbosimies ar ķīlu sadalīšanu un bērnu atdošanu viņu vecākiem. 9] Kas ar šo lēmumu ir apmierinātāks, nekā Faustus?! Jo tas viņam deva trīskārtērjas priekšrocības: pirmkārt, viņš paliek pie Manis, otrkārt, pie savas jaunās sievas, kuru viņš nu ļoti mīl, un, treškārt viņam ir laiks uz laba pergamenta sastādīt instruktīvu rakstu ķeizaram un parādrakstu un priekšrakstu, un jau nākamā dienā likt naudu un dārgumus nogādāt noteiktajā vietā. 10] Kad abi komisāri aiziet pēc zināmajiem dārgumiem, mēs nu tūlīt ķeramies pie ķīlu sadalīšanas un bērnu, kuru lielākā daļa gan jau naktī atrada savus vecākus, atdošanas. Bet starp viņiem tomēr bija daži, kuru vecāki aiz bēdām un skumjām gulēja mājās slimi un tādēļ nespēja nākt uz Kisu pakaļ saviem bērniem un citām lietām. 11] Tādi slimi vecāki viņu bērnus un lietas, ja tās te būtu atrodamas, uzdeva saņemt saviem kaimiņiem un pie sadalīšanas tas arī tika ņemts vērā; un katrs uz mata saņēma savējo un katrs apķīlātājs un, proti, pēc Mana priekšraksta, pēc galīgā aprēķina no Kisjona alas, kas atradās uz viņa zemes, dārgumiem, saņēma simts pfundus, — pēc tāda darba un dotācijas visi, no kuriem bija tikušas ņemtas ķīlas, un tādu, dabīgi, bija vairāki simti, tika no Kisas atlaisti, pēc tam, kad iepriekš Faustus viņiem vēl deva labu pamācību un brīdinājumu. 12] Kisjons lika sagatvot visus preču kuģus, un visa lielā karavāna, no Horācijas, Kapernaumas un Nacaretes tādā veidā atkal tika aizgādāta viņu mājās, un sadalīšana kopā ar aizgādāšanu turpinājās nedaudz ilgāk par septiņām ar pusi stundām. 241. Kāds vārds par mūsu laiku. Bērnu slimības un piemeklējumi. Piemeklējumu cēlonis. Ļaunu garu iespaids uz bērniem. Materiālā radība kā tiesātu garu sapulcēšanās vieta. 1] Šajā laikā, kad šis sen notikušais no jauna no Manis, tā paša Kristus, kas pirms gandrīz divtūkstoš gadiem kā Dievs un cilvēks mācīja un darbojās uz šīs Zemes, caur īpaši izvēlētu kalpu atkal tiek dots cilvēkiem, te kāds gan varētu jautāt un teikt: 2] Kā? Varbūt vairāk nekā puse no šiem bērniem, kas kā ķīlas no farizejiem, ja viņi šeit nebūtu tikuši aizturēti, ilgākais, desmit līdz divpadsmit dienās caur priviliģētiem vergu tirgotājiem būtu pārdoti Sidonā, Turā, Cēzarijā, Aleksandrijā, tomēr būtu vēlējušies tikt labi pamācīti, un nekur nav redzams, ka Es kā pirmais bērnu draugs būtu viņus apmeklējis vai tikai kādu vārdiņu uz viņiem runājis, kamēr parasti Es tak mazajiem tūlīt liku nākt pie Manis un visu cilvēku priekšā viņus apmīļoju un svētīju! 3] Uz tādu jautājumu lai noder atbilde: Pirmkārt, šie bērni, dabīgi, pa lielākai daļai jau bija vecāki par deviņiem gadiem, un starp viņiem bija arī meitenes no četrpadsmit līdz sešpadsmit gadu vecumam, un tāpat arī jaunekļi, un tādu jaunu, puskailu cilvēku istabā nevarētu ieiet, bez kā noteikti neradītu sašutumu; un, otrkārt, viņi paties vairs nebija nekādi nevainīgi bērniņi, kādus Es viņus vēl šur un tur sastapu, bet gan pa lielākai daļai pamatā miesīgi un morāli samaitāti; jo pederastija un violatija (zēnu mīlestība un izvarošana — izd.) nekur nebija tik apkaunojoši izplatīta, kā robežnovados starp Jūdeju un Grieķiju. Un tā šiem samaitātajiem bērniem šī no Manis pielaistā mācība pat nebija gluži veltīga; jo, pirmkārt, nelaimei viņiem vajadzēja likties kā pamatīgam sodam un, otrkārt, caur to viņi tika brīdināti turpmāk nekalpot saldkaislo grieķu juteklībai, bet gan, ja viņi pēc turpmākiem grēkiem negrib tikt no Dieva uz jūtamāko sodīti, pilnā nopietnībā vest dievbijīgu dzīvi, ko savā pamācībā vecākiem un bērniem Faustus arī uz pārliecinošāko piekodināja. 4] Ja to nu zina, tad, cerams, sapratīs, ka Es, kaut gan pilns visas dievišķās mīlestības uz katru cilvē- 291

  • Page 1 and 2:

    LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR

  • Page 3 and 4:

    Priekšvārds Visos laikos ir biju

  • Page 5 and 6:

    Parasti viņš savu rakstīšanas m

  • Page 7 and 8:

    dēļ tad arī zināmā mērā liec

  • Page 9 and 10:

    apgaismotu un atkal darītu līdzī

  • Page 11 and 12:

    3] Te tagad bija tā būtne, cilvē

  • Page 13 and 14:

    13] Cik daudz pazemības ir liecīb

  • Page 15 and 16:

    Jāņa mācekļi un apstiprināja,

  • Page 17 and 18:

    ar tagadējo dienas laika iedalīju

  • Page 19 and 20:

    tis, kurā nav nekādas viltības!

  • Page 21 and 22:

    izbeidzās, tikai tad pēc kārtas

  • Page 23 and 24:

    19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv

  • Page 25 and 26:

    6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma

  • Page 27 and 28:

    Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs

  • Page 29 and 30:

    6] “Pārdevēji” un “pircēji

  • Page 31 and 32:

    18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt

  • Page 33 and 34:

    9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert

  • Page 35 and 36:

    tic, turētos pie Viņa Vārda un i

  • Page 37 and 38:

    viņam apsolīju. Un tā no rīta m

  • Page 39 and 40:

    ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,

  • Page 41 and 42:

    omiešiem, kuru pamatprincips jau t

  • Page 43 and 44:

    27. Tālākais notikums pie Jēkaba

  • Page 45 and 46:

    mums tomēr varēs pasludināt to,

  • Page 47 and 48:

    va šķūņos! 36. Un, kas te pļau

  • Page 49 and 50:

    10] Te samarieši pārsteigti uzlū

  • Page 51 and 52:

    6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi

  • Page 53 and 54:

    Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s

  • Page 55 and 56:

    prātīgi palikt, vai varbūt tomē

  • Page 57 and 58:

    nevar tikt pienācīgi slavēta! Li

  • Page 59 and 60:

    Skaista mācība! — Bet tā viet

  • Page 61 and 62:

    una nav saprotama?! 5] Redzi, visā

  • Page 63 and 64:

    gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n

  • Page 65 and 66:

    8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su

  • Page 67 and 68:

    49. Ziharā. — Norādījums, kā

  • Page 69 and 70:

    tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un

  • Page 71 and 72:

    ām arī manai mājai, kur es tad T

  • Page 73 and 74:

    tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi

  • Page 75 and 76:

    55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk

  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238:

    milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).

  • Page 239 and 240: 195. Patīkams pārsteigums, izkāp
  • Page 241 and 242: tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i
  • Page 243 and 244: sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz
  • Page 245 and 246: 8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar
  • Page 247 and 248: 6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri
  • Page 249 and 250: viņam tikai bija liels prieks, ka
  • Page 251 and 252: viesus pēc viņu vajadzībām. 15]
  • Page 253 and 254: zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik
  • Page 255 and 256: dienas, lai esam pietiekami spēcin
  • Page 257 and 258: dinošas eļļas, dziedinošas sula
  • Page 259 and 260: 10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P
  • Page 261 and 262: atpakaļ. 10] Visās citās neskait
  • Page 263 and 264: kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i
  • Page 265 and 266: 13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur
  • Page 267 and 268: lētos izvirzīt kādu galveno dzī
  • Page 269 and 270: mudinās visādai darbībai, lai Es
  • Page 271 and 272: tots, viņiem pametu dažus iekšē
  • Page 273 and 274: 9] Bet, miera stundai beidzoties, p
  • Page 275 and 276: līcim, un viņiem nav jāzina, uz
  • Page 277 and 278: 24] Boruss to arī dara, bet Jairus
  • Page 279 and 280: āļi un māsas esam pilnīgi mier
  • Page 281 and 282: ērni no bailēm trīcēja, jo viņ
  • Page 283 and 284: mazāk vecus kokus un pēc zvērin
  • Page 285 and 286: 4] Kad virstiesnesis dedzīgākās
  • Page 287 and 288: labajā rokā nēsā ķeizara varas
  • Page 289: 239. Tiesas scēnas turpinājums. T
  • Page 293 and 294: agātiem vecākiem labi jārūpēja
  • Page 295 and 296: atnākušajiem bagātniekiem. “Ka
  • Page 297 and 298: patiesības liecinieku slikto piere
  • Page 299 and 300: 95. Toms un Jūda. Jūdas būtība
  • Page 301 and 302: 135. Muitnieka Mateja runa viņa l
  • Page 303 and 304: Vīna apreibušie un miegainie temp
  • Page 305 and 306: 216. Philopolda pieticīga un labā
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1