1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

nedaudz stundās. Bet daļa lai nodarbojas ar Kisjona alas izvākšanu, un, ja jūs tagad esat tikai nedaudz
rosīgi, tad līdz vakaram abu alu dārgumi var būt šeit, un rīt liec tos nogādāt galapunktā.
6] Caur Arhielu Es gan visus dārgumus varētu likt atgādāt šeit vienā acumirklī, bet, tā kā šeit ir
daudz ļaužu, Es to atmetu. Bet slepenībā Es tomēr būšu palīdzīgs tajā, ka jūs šo darbu — kuru paveikt
parastā norisē jums gan būtu, ko darīt, trīs dienas, pilnīgi pabeigsiet vienā, šodien. Bet tagad nekavējieties,
bet gan ejiet pa labi un pa kreisi!
7] Bet visur ņemiet līdz tikai vienu farizeju; pārējiem pa to laiku jābūt šeit apcietinātiem.
8] Bet Pilaham jāpaliek šeit; jo viņš jau ir par labu tādām lietām, ar kurām Dieva bērniem jānodarbojas
cik vien vienmēr iespējams, maz. Tāpat tev pašam personīgi nav vajadzīgs doties uz abām nosauktajām
vietām, bet pietiek ar vienu komisāru, kas no tevis apgādāts ar nepieciešamām varas pilnvarām.
Bet pa to laiku mēs šeit nodarbosimies ar ķīlu sadalīšanu un bērnu atdošanu viņu vecākiem.
9] Kas ar šo lēmumu ir apmierinātāks, nekā Faustus?! Jo tas viņam deva trīskārtērjas priekšrocības:
pirmkārt, viņš paliek pie Manis, otrkārt, pie savas jaunās sievas, kuru viņš nu ļoti mīl, un, treškārt viņam
ir laiks uz laba pergamenta sastādīt instruktīvu rakstu ķeizaram un parādrakstu un priekšrakstu,
un jau nākamā dienā likt naudu un dārgumus nogādāt noteiktajā vietā.
10] Kad abi komisāri aiziet pēc zināmajiem dārgumiem, mēs nu tūlīt ķeramies pie ķīlu sadalīšanas
un bērnu, kuru lielākā daļa gan jau naktī atrada savus vecākus, atdošanas. Bet starp viņiem tomēr bija
daži, kuru vecāki aiz bēdām un skumjām gulēja mājās slimi un tādēļ nespēja nākt uz Kisu pakaļ saviem
bērniem un citām lietām.
11] Tādi slimi vecāki viņu bērnus un lietas, ja tās te būtu atrodamas, uzdeva saņemt saviem kaimiņiem
un pie sadalīšanas tas arī tika ņemts vērā; un katrs uz mata saņēma savējo un katrs apķīlātājs un,
proti, pēc Mana priekšraksta, pēc galīgā aprēķina no Kisjona alas, kas atradās uz viņa zemes, dārgumiem,
saņēma simts pfundus, — pēc tāda darba un dotācijas visi, no kuriem bija tikušas ņemtas ķīlas,
un tādu, dabīgi, bija vairāki simti, tika no Kisas atlaisti, pēc tam, kad iepriekš Faustus viņiem vēl deva
labu pamācību un brīdinājumu.
12] Kisjons lika sagatvot visus preču kuģus, un visa lielā karavāna, no Horācijas, Kapernaumas un
Nacaretes tādā veidā atkal tika aizgādāta viņu mājās, un sadalīšana kopā ar aizgādāšanu turpinājās nedaudz
ilgāk par septiņām ar pusi stundām.
241. Kāds vārds par mūsu laiku. Bērnu slimības un piemeklējumi. Piemeklējumu
cēlonis. Ļaunu garu iespaids uz bērniem. Materiālā radība kā tiesātu garu
sapulcēšanās vieta.
1] Šajā laikā, kad šis sen notikušais no jauna no Manis, tā paša Kristus, kas pirms gandrīz divtūkstoš
gadiem kā Dievs un cilvēks mācīja un darbojās uz šīs Zemes, caur īpaši izvēlētu kalpu atkal tiek
dots cilvēkiem, te kāds gan varētu jautāt un teikt:
2] Kā? Varbūt vairāk nekā puse no šiem bērniem, kas kā ķīlas no farizejiem, ja viņi šeit nebūtu tikuši
aizturēti, ilgākais, desmit līdz divpadsmit dienās caur priviliģētiem vergu tirgotājiem būtu pārdoti
Sidonā, Turā, Cēzarijā, Aleksandrijā, tomēr būtu vēlējušies tikt labi pamācīti, un nekur nav redzams, ka
Es kā pirmais bērnu draugs būtu viņus apmeklējis vai tikai kādu vārdiņu uz viņiem runājis, kamēr parasti
Es tak mazajiem tūlīt liku nākt pie Manis un visu cilvēku priekšā viņus apmīļoju un svētīju!
3] Uz tādu jautājumu lai noder atbilde: Pirmkārt, šie bērni, dabīgi, pa lielākai daļai jau bija vecāki
par deviņiem gadiem, un starp viņiem bija arī meitenes no četrpadsmit līdz sešpadsmit gadu vecumam,
un tāpat arī jaunekļi, un tādu jaunu, puskailu cilvēku istabā nevarētu ieiet, bez kā noteikti neradītu sašutumu;
un, otrkārt, viņi paties vairs nebija nekādi nevainīgi bērniņi, kādus Es viņus vēl šur un tur sastapu,
bet gan pa lielākai daļai pamatā miesīgi un morāli samaitāti; jo pederastija un violatija (zēnu
mīlestība un izvarošana — izd.) nekur nebija tik apkaunojoši izplatīta, kā robežnovados starp Jūdeju
un Grieķiju. Un tā šiem samaitātajiem bērniem šī no Manis pielaistā mācība pat nebija gluži veltīga; jo,
pirmkārt, nelaimei viņiem vajadzēja likties kā pamatīgam sodam un, otrkārt, caur to viņi tika brīdināti
turpmāk nekalpot saldkaislo grieķu juteklībai, bet gan, ja viņi pēc turpmākiem grēkiem negrib tikt no
Dieva uz jūtamāko sodīti, pilnā nopietnībā vest dievbijīgu dzīvi, ko savā pamācībā vecākiem un bērniem
Faustus arī uz pārliecinošāko piekodināja.
4] Ja to nu zina, tad, cerams, sapratīs, ka Es, kaut gan pilns visas dievišķās mīlestības uz katru cilvē-
291