Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
sprediķa laikā daudzi aizgāja! Viņi ir pilni īgnas neticības, to nu akli izplatīs, un daudzi, kas te vēl palika<br />
un vakar bija pilni ticības, tagad arī šaubās un nezina, kas viņiem jātic!<br />
12] Bet nu padomā par mani, kas es viņiem visiem esmu orākuls, — kāds man būs darbs? Bet, ja<br />
es viņus neuzvedu uz pareiza ceļa, viņi līdz pasaules beigām paliek viss, kas tu gribi, tikai ne tas, kam<br />
viņiem jābūt! Un redzi, tajā ir galvenais iemesls, kādēļ man galvenokārt vajag šeit palikt. Un es ticu, ka<br />
Kungs tādēļ man neatņems savu žēlastību!<br />
Jo, ja arī es miesīgi neesmu viņa sabiedrībā, tad garīgi es tak tajā palikšu vienmēr un kā uzticīgs<br />
kalps un gans uzticīgi centīšos kalpot Viņam un Viņa ganāmpulkam, pilnīgi pēc Viņa šeit dzirdētās<br />
Mācības, un es domāju, ka Viņam arī tas būs pa prātam!”<br />
13] Es saku: “Jā, tas ir pilnīgi pareizi un Man patīkami! Jo šajā draudzē tev jābūt kā teicamam darba<br />
rīkam un tavai algai debesīs reiz jābūt lielai! Bet nu ir pienācis vakars; tādēļ dosimies atkal uz mājām!<br />
Lai notiek tā!”<br />
14] Pēc šiem vārdiem mēs devāmies lejā no kalna uz mājām. Bet tur vēl bija daudz ļaužu.<br />
46. Ziharā. Spitālīgā dziedināšana pēc viņa lūguma: “Kungs, ja Tu gribi, Tu gan<br />
vari mani šķīstīt!” Šī brīnuma labā iedarbība. Virspriestera dedzība darboties<br />
un sajūsma. Kunga dzīvības padoms it visā pareizi ieturēt mēru.<br />
1] Kā jau iepriekš reiz tika minēts, mēs neatradāmies pašā kalna virsotnē, bet gan lielākas un ērtākas<br />
vietas dēļ zemāk, uz pirmās pakājes, jo no pilsētas Man sekoja daudz ļaužu un arī tādēļ, ka starp<br />
viņiem bija arī daudzi veci un jau ļoti nespēcīgi cilvēki, kuriem dienas ievērojamā tveicē kalna virsotne<br />
diezin vai būtu sasniedzama. Bet mēs tomēr bijām diezgan augstu augšā, un tādēļ gājiens virzījās diezgan<br />
lēni, jo krēsla daudziem cilvēkiem ar vāju redzi neļāva taku labi saredzēt.<br />
2] Bet, kad mēs tā piesardzīgiem soļiem no kalna nonācām pilnīgi līdzenumā, tur uz ceļa gulēja<br />
kāds ar spitālību slims cilvēks. Šis cilvēks tūlīt piecēlās, pienāca pie Manis un žēlabainā balsī teica: “Ak<br />
Kungs, ja tu gribētu, tu gan varētu mani šķīstīt!” Bet Es tūlīt izstiepu pār viņu savas rokas un teicu: “Es<br />
tā gribu, ka tu topi tīrs!” Un slimais acumirklī bija brīvs no savas spitālības; visi uztūkumi, ēdes un zvīņas<br />
pēkšņi pazuda. Bet tā bija ļoti ļauna spitālība, kuru neviens ārsts nevarēja izdziedināt; tādēļ arī visi<br />
ļaudis bija ļoti pārsteigti, kur redzēja, ka šis cilvēks pēkšņi tika izdziedināts no savas slimības.<br />
3] Bet izdziedinātais nu gribēja sākt skaļi Mani slavēt; bet Es piedraudēju un teicu: “Es tev saku,<br />
ka pagaidām tu to nevienam nesaki, izņemot vienīgi virspriesteri! Pieej pie viņa; viņš staigā aiz mums,<br />
kopā ar Maniem mācekļiem. Ja viņš tevi atzīs, ka šķīstītu, tad ej savā namā, turpat ņem un uz altāra<br />
upurē velti, kuru Mozus ir noteicis.<br />
4] Šķīstītais tūlīt dara, ko Es viņam biju pavēlējis. Arī virspriesteris bija ārkārtīgi pārsteigts un teica:<br />
“Ja viens ārsts man būtu teicis: “Redzi, es šo cilvēku izdziedināšu!”, te es būtu no sirds smējies un<br />
teicis: “Ak tu nelga, ej pie Eifratas un pamēģini to izsmelt! Kad tu izsmelsi vienu spaini, tā tev vietā sūtīs<br />
simt tūkstošus; bet tev tomēr būs vieglāk nosusināt Eifratu, nekā izdziedināt šo cilvēku, kura miesa jau<br />
pilnīgi sākusi trūdēt!” Un šim cilvēkam, Kuru mēs esam atzinuši kā Mesiju, tas izdevās ar vienu vienīgu<br />
vārdu! — Patiesi, ar to mums pietiek! Viņš ir pilnā mērā Kristus! Mums vairs nav vajadzīga nekāda tālāka<br />
liecība.<br />
5] Patiesi, kas man šodien prasīs svārkus, tam es tūlīt došu klāt ne tikai mēteli, bet gan visu manu<br />
drēbju krājumu! Patiesi, par šo cenu es nu atdodu visu līdz kreklam un tagad atzīstu, ka Viņa Mācība<br />
ir pavisam dievišķa! Jā, Viņš Pats kā Jehova nu miesīgi ir pie mums! Ko mēs vēl vairāk gribam? Es šajā<br />
naktī gribu sūtīt heroldu un visās ielās un ceļos sludināt Viņa klātbūtni!”<br />
6] Pēc šiem vārdiem viņš pieskrien pie Manis, un, proti, akas tuvumā, nokrīt ceļos Manā priekšā<br />
un saka: “Kungs, mazliet apstājies, ka es varu Tevi pielūgt; jo Tu esi ne tikai Kristus, Dieva Dēls, bet gan<br />
Tu pie mums esi Pats Dievs, apslēpts miesā!”<br />
7] Es saku: “Draugs, lai tas viss paliek! Es jums jau norādīju, kā jums jālūdz; tātad lūdziet klusībā,<br />
un ar to pietiek! Nedari šodien par daudz un tādēļ rīt par maz! Vienmēr visā jāievēro pareizs mērs! Ja tu<br />
svārkiem vēl piedod klāt mēteli, tad tas ir pietiekami, lai nabags uz visiem laikiem kļūtu tev īsts draugs;<br />
bet kur tu viņam, kur viņš no tevis prasa svārkus, dotu klāt visu tavu drēbju krājumu, te viņš apmulsīs<br />
un pie sevis domās, ka caur to tu vai nu gribi viņu apkaunot, vai arī, ka tu pats neesi pie pilna prāta. Un<br />
redzi, ar to te nenotiktu nekas labs!<br />
64
Change language