1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

lētos izvirzīt kādu galveno dzīvības pamatprincipu un ticu, ka nevarētu būt pārāk tālu no mērķa!” Es
saku: “Ļauj to dzirdēt! Es to iepriekš negribu sevī aplūkot, pirms tu to neesi izteicis.”
4] Ahaba saka: “Ko cilvēks no savām viņam kopš paša sākuma piešķirtām īpašībām pirms tam pats
sev nav devis, to, lai viņu nesamaitātu, viņam nevar dot neviens Dievs! Dievam gan visas lietas ir iespējamas,
bet cilvēks pie tam neko negūst.
5] Kas iepriekš pats sevi nav pazinis, kā lai viņam jāpazīst kāds cits un beidzot pat Dievs?! Tas būtu
mans princips. Kungs, vai es esmu tālu no mērķa?”
6] Es saku: “Nē, draugs Ahaba, patiesi, tu nu naglai esi trāpījis tieši uz galvas; tā tas ir! Ko cilvēks ar
saviem viņam piešķirtiem spēkiem pats sev pašdarbīgi nesagādā, to, lai viņu netiesātu, viņam nevar un
nedrīkst sagādāt arī Dievs!
7] Tādēļ arī jūs visi neesat tikai ārišķīgi Mana Vārda klausītāji, bet gan dedzīgi tā izpildītāji! Tikai
tad jūs reiz sevī sāksiet pamanīt to svētību.
8] Jo dzīvība ir darbība, nevis spēku, caur kuriem nosacīta dzīvība, stāvēšana dīkā, un tā arī dzīvībai
vajag tikt uzturētai pat mūžīgi caur visu spēku nepārtrauktu darbību; jo mierā gulēšanā nevalda
nekāda paliekoša dzīvība.
9] Zināmā labsajūta, kurā jūs krītat par upuri dusai, nav nekas cits, kā dzīvībai nepieciešamo spēku
daļēja nāve; kas tad arvien vairāk un vairāk savu labpatiku atrod bezdarbīgā mierā, sevišķi garīgo
dzīvības spēku mierā, tas caur to arī arvien vairāk tieši arī iespiežas patiesas nāves rokās, no kurām arī
neviens Dievs viņu vairs viegli neatbrīvos!
10] Jā, ir arī pareiza miera pilna dzīvība; bet tā ir Dievu un katru cilvēku neizsakāmi aplaimojoša
apmierinātības sajūta, būt darbīgam pēc Dieva gribas.
11] Šī aplaimojošākā apmierinātības sajūta un skaidrākā izpratne vienmēr patiesi darbojoties pēc
Dieva kārtības, ir apzināts, patiess miers Dievā, kas vienīgais ir pilns dzīvības, jo ir pilns enerģijas un
darbības, bet katrs cits miers, kas pastāv dzīvības spēku pārtraukšanā, kā jau teikts, ir patiesa nāve tiktāl,
ciktāl dažādie dzīvības spēki atrauti darbībai un to vairs nesatver. — Vai jūs to saprotat?”
12] Jūda Iskariots saka: “Kungs, ja tā, tad cilvēkam no miega būtu jāmūk kā no sērgas, jo miegs tomēr
arī ir, kaut arī ārējo dzīvības spēku, miers.
13] Es saku: “Katrā ziņā, tādēļ ilggulētāji arī nekad nesasniegs sevišķi lielu vecumu. Kas savai miesai
jaunībā atvēl piecas stundas un vecumā sešas stundas miega miera, tas tad arī pa lielākai daļai sasniegs
lielu vecumu un ilgi paturēs jauneklīgu izskatu, kamēr kāds ilggulētājs ātri noveco, iegūst krunkainu
seju un sirmus matus un pusmūža gados staigā apkārt kā ēna.
14] Bet, ka caur ilgu miegu miesa arvien vairāk un vairāk kļūst mirusi, tāpat un vēl vairāk tāda
kļūst dvēsele, ja viņa arvien vairāk un vairāk samazina savu darbību pēc Maniem vārdiem un gribas.
15] Bet kur reiz kādā dvēselē ir ieperinājies slinkums, tur drīz ieperinās arī netikums; jo laiskums
nav nekas cits, kā sev pašam patīkama mīlestība; kas jo vairāk bēg no katras darbības kādam citam, tāpēc,
ka pamatu pamatā grib tikai to, ka visiem citiem jāstrādā tikai viņa labumam un derīgumam!
16] Tādēļ arī it īpaši sargieties no laiskuma, jo laiskums ir patiess sēklas grauds visiem iespējamiem
netikumiem!
17] Kā piemērs jums var kalpot dažādie plēsīgie dzīvnieki. Redziet, šie dzīvnieki tikai tad ķeras pie
savas ļaunu nesošās darbības, kad viņus dzen degošs izsalkums. Kad viņi laupījumu ir dabūjuši un savu
izsalkumu apmierinājuši, tad viņi atal tūlīt dodas viņu alās un bieži dienām ilgi tur guļ, sevišķi čūskas.
18] Tagad aplūkojiet kādu laupītāju un slepkavu! Tāds cilvēks, īstenībā velns cilvēka miesā, parasti
baidās no katra darba un dienām ilgi guļ kādā savā laupītāju ligzdā; tikai tad, kad spiegi viņam paziņo,
ka viņu laupītāja ligzdai garām dosies bagāta karavāna, tikai tad viņš ar saviem palīgiem sāk darboties
un ne ar ko nerēķinādamies uzbrūk karavānai, to aplaupa un tirgotājus nogalina, lai viņi nevarētu viņu
nodot. Un tās ir laiskuma sekas!
19] Tādēļ vēlreiz teikts: Pirmām kārtām sargieties no slinkuma; jo tas ir ceļš un plaši vārti visiem
iedomājamiem netikumiem!
20] Pēc padarīta darba mērena atpūta ir laba miesas locekļiem, bet pārmērīga sliktāka, nekā
nekāda.
267