1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

miesas acīm, te ir tālredzīgi un tuvredzīgi un pat pa pusei un beidzot pavisam akli cilvēki! Tālredzīgie
visu redz labi tālumā, bet tuvumā viņi redz slikti; tuvredzīgie atkal tuvumā redz labi, bet par to tālumā
slikti; pie tam pusakliem ir pa pusei diena, pa pusei nakts, t.i., ar vienu aci viņi priekšmetus vēl redz
pavisam labi, bet, tādēļ kā otra acs ir akla, tad pats par sevi saprotams, ka tāds redzīgais visu var redzēt
tikai pusgaismā; pavisam aklie vairs neredz nekādus priekšmetus, ne dienā un tikpat maz naktī, tikai
dienā viņiem ir vāja gaismiņa, tā, ka viņi nekad nevar atšķirt dienu no nakts; bet pavisam akliem nav
neviena vāja gaismiņa un viņi dienu no nakts nekad nevar atšķirt.
12] Un redzi, bet kā cilvēki ir tik ļoti atšķirīgi apgādāti ar miesīgo redzi, tieši tāpat un bieži vēl
daudz atšķirīgāka ir viņu garīgā redze.Un tieši tev arī ir kāds spēcīgs redzes trūkums, un, proti, daudz
spēcīgāk tavā dvēselē, nekā tavā miesīgā redzē. Es tev saku: tu savā dvēselē esi ārkārtīgi tuvredzīgs!
160. Mozus Radīšanas stāsta 1. nod. 14.–19. panta (ceturtā diena) izskaidrojums.
Burtiskā teksta taisnīga kritika. Ir tikai viens cietoksnis: Dieva griba. Mozus
cietoksnis: debesis cilvēkā. Dieva bērna būtība kā cilvēka augstākais mērķis.
1] (Kungs): Kā tad tu lasi Radīšanas vēsturē? Vai nestāv tā rakstīts:
2] Un Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi pie debesu cietokšņa, kas tad šķir dienu no nakts un dod zīmes,
laikus, dienas un gadus, un lai pie debesu cietokšņa ir divi spīdekļi, ka tie spīd virs Zemes!” Un
tā tas notika. Un Dievs darīja divus lielus spīdekļus, vienu lielāku spīdekli, kas valdīja dienu, un vienu
mazu spīdekli, kas valdīja nakti, un pie tam arī zvaigznes. Un Dievs tos lika pie debesu cietokšņa, lai
tie spīdētu uz zemi un valda pār dienu un nakti un šķir gaismu no tumsības. Tad Dievs redzēja to labu
esam. Un no vakara un rīta tapa tā ceturtā diena.
3] Redzi, tā burtiski skan ceturtās dienas Radīšanas vēsture, caur kuru pēc 1. Mozus grāmatas īstenībā
tiek nosacīta ceturtā diena.
4] Ja tu ar sava dabīgā saprāta acīm šo lietu apgaismo tik nedaudz tuvāk- saku –tava tikai dabīgā
prāta spēkiem un tu Mozus 1.grāmatas tekstu saproti tiešā nozīmē, tad tev uz pirmo acu uzmetienu vajag
krist acīs tā rupjākai aplamībai!
5] Saskaņā ar Mozus 1.grāmatu Dievs tomēr jau pirmajā dienā radīja gaismu un tātad no vakara un
rīta tapa pirmā diena. Saki, kas tā tad bija par gaismu, kuras pietika trim dienām, lai izsauktu dienu un
nakti? Ceturtā dienā Dievs atkal saka: “Lai pie debesīm top spīdekļi!” Jautājums: Kādi spīdekļi, kuriem
jāšķir diena no nakts? To tak jau iepriekš panāca pirms trim dienām pirmajā dienā radītā gaisma; kādēļ
tagad ceturtā dienā vienam un tam pašam rezultātam nu vēl vairāk spīdekļu? Pie tam ir runa tikai par
“spīdekļiem”, bet par kādu Mēnesi vai par kādu Sauli nekas nav pieminēts! Pie tam še spīdekļi panāk vēl
arī zīmes — kādas tad zīmes? —, beidzot laikus — kādus tad? — un dienas un gadus — kādas tad dienas
un kādus gadus? — Vai tad nakts nav nekas? Vai tad naktis nav tikpat svarīgas, kā dienas?
6] Un pie tam Zeme ir apaļa kā lode, uz vienas puses vienādi ir diena, uz otras puses arvien vienādi
nakts, pēc tā kā Zeme ap savu asi griežas no vakariem uz rītiem. Diena vienmēr būs tur, kur Zeme atrodas
iepretī Saulei vai, labāk sakot, kur Zeme caur pastāvīgu un vienmēr vienmērīgu griešanās kustību
zināmā mērā tiek pabīdīta zem Saules.
7] Bet ja neapstrīdami dabīgā diena uz Zemes tā tiek izsaukta caur viņai piemītošo kustību, pie
kam Saule nedara neko, izņemot, ka viņa nepārtraukti mirdz vienā vietā un caur viņas gaismu izsauc
dienu tur, kur krīt tās stari un tādā veidā nekad nevar un nespēj valdīt dienu, — jautājums: Kā te Mozus
zem saviem spīdekļiem varēja domāt Sauli un Mēnesi? Un ja Mozus te būtu domājis dabīgo Sauli un
dabīgo Mēnesi, tad sava vēstījuma lielākai skaidrībai viņš šos abus savus spīdekļus cilvēkiem noteikti
būtu nosaucis vārdā; jo Mozus laikā visi cilvēki šos abus spīdekļus jau zināja nosaukt.
8] Pie tam Mozus runā par kādu cietoksni pie debesīm, kurš īstenībā dabīgā telpā nekur nepastāv,
pie kam Saule, Mēness un visas zvaigznes tāpat kā šī Zeme lidinās pilnīgi brīvākā un nekur neierobežotā
ēterā un caur tajos likto likumu tiek uzturēti to mērķim atbilstošā stāvoklī, tiem ir brīva kustība un
tie nekur nav piestiprināti pie kāda debesu cietokšņa!
9] Jo bezgalīgajā un brīvajā telpā ir tikai viens cietoksnis, un tas ir tā Dieva griba, no kuras kāds
mūžam negrozāms likums piepilda šo telpu un visas lietas tajā.
10] Ja tas, kas jūsu acīm parādās kā tāli plaši pārstiepta zila velve, būtu cietoksnis, un Saule, Mēness
un visas zvaigznes būtu pie tā it kā piestiprinātas, kā tās varētu kustēties un sevišķi jums zināmās planē-
195