Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

attieksmē no garīgā

attieksmē no garīgā materiālā, — ko gan spēj izpētīt tikai kāda eņģeļa gudrība, bet tieši tā, kā tas te stāv, tam ir tikai tīri garīga nozīme un norāda, ka, pirmkārt, viens cilvēks par sevi un tātad arī visa cilvēce, laiku pa laikam un periodu pa periodam tiek izglītota, no viņas sākotnēji nepieciešami dabīgā uz vienmēr tīrāku garīgo. 16. Tātad cilvēks tiek šķirots pat savās dabīgas daļās. Izpratnei ir sava vieta, tā ir tā cilvēka jūra, un no izpratnes izrietošā mīlestība kā augļus nest spējīga augsne vienmēr tiek apskalota no jūras kā pareizās izpratnes gaismas kopuma, un par jaunu spēcināta visādu cēlu augļu vienmēr bagātīgākai ražošanai. 159. Mozus Radīšanas stāsta 1. nod. 11.–13. pantu (trešā diena) izskaidrojums. Izpratnes iedarbība sirds labajā augsnē. Runa ir par garīgo cilvēku dabīgā cilvēkā. Farizeja atzinība un daļējas šaubas. Par dabīgo un garīgo redzes spēju atšķirību atbilstību. 1] (Kungs): Tātad, ja cilvēka izpratni no visām pusēm apņem mīlestība un no mīlestības uguns liesmas, kas tai vienmēr vairāk dod barību, tiek gaišāk un gaišāk apgaismota un sasildīta, tad līdzīgā mērā arī cilvēks visā top darbības spēcīgāks un darbības spējīgāks. 2] Tādā stāvoklī tad pie cilvēka atkal nāk Dievs, dabīgi — kā pats par sevi saprotams — Garā, un kā mūžīga mīlestība runā uz cilvēka mīlestību sirdī: “Lai augsnē tagad uzdīgst visādas zāles un augi, kas apsēklojas, un visādu sugu ražot spējīgi koki un krūmi, no kuriem lai ikkatrs nes augļus pēc savas dabas un sēj uz Zemes savas sēklas. 3] Pēc tādas Dieva pavēles tad cilvēks sirdī manto spēcīgu gribu, spēku un drosmi un nu liek rokas pie darba. 4] Un redzat! Viņa pareiza izpratne kā lietus pilni mākoņi paceļas virs sakārtoto jūru, un dodas pāri sausajai zemei, to samitrina un apaugļo. Un zeme tad sāk zaļot un parādās visādas zāles un augi ar sēklām un visādi augļu koki un krūmi ar sēklām, t.i.: ko tagad pareizs, ar debesu gudrību caurstrāvots prāts atzīst kā pilnīgi labu un pareizu, to tad tūlīt arī grib un kāro mīlestība cilvēka sirdī. 5] Jo tāpat kā sēkla, ja tā tiek likta zemē, drīz uzdīgst un nes daudzkārtīgus augļus, tieši tāpat darbojas arī pareiza izpratne, ja tā tiek likta sirds dzīvības pilnā augsnē. 6] Bet sēkla darbojas tā, ka viņa pamodina dzīvības spēkus, kas parasti snauž zemē, un tad tie tūlīt vairāk un vairāk koncentrējas ap sēklas graudu un panāk, ka tas attīstās un kļūst par augļiem bagātu augu. Īsi, pareiza izpratne vispirms sirdī kļūst par darbību un no darbības tad rodas visādi darbi; un tas ir tas, par ko Mozus dziļā gudrībā runā savā Radīšanas stāstā; un, proti, jau iepriekš vārdu pa vārdam pārrunātā 1. nodaļā, 11. un 12. pantā. 7] Līdz tam sākotnējais cilvēka vakars, caur debesu gaismu pacelts pareizā izpratnē, tā kļūst par darbību, kurai vajag sekot padarītiem darbiem; un tā ir trešā diena sirds un visa cilvēka cilvēkā, kas te ir garīgais cilvēks, vienīgi par kuru te ir runa izglītošanā un kura dēļ šajā pasaulē no Dieva ir nācis Mozus un visi citi pravieši, tāpat kā tagad Es Pats. Es domāju, ka šī lieta jums tagad drīkstētu būt pietiekami skaidra. 8] Viens no farizejiem saka: “Cēlākais, gudrākais draugs un Meistar! Kas attiecas uz manu personu, es atzīstu par labu katru Tavu mums visiem doto vārdu, tā kā tie ir un viņiem vajag būt pilnīgi patiesiem. Bet dodies uz Jeruzalemi un Mozus Radīšanas grāmatu tā izskaidro templī, un Tu, kopā ar visiem Taviem piekritējiem, ja Tu caur Savu acīmredzamo dievišķo varu Sevi neaizsargāsi, tiksiet nomētāti ar akmeņiem! Bet ja Tu šo varu stājis pret templiešiem, tad arī viņi ir tiesāti, un varētu būtu maza starpība, ja Tu viņus tūlīt liec iznīcināt ar zibeni un uguni no debesīm! 9] Kā teikts, tā jau tik un tā ir ļoti pārdroša lieta. Un turklāt, kas attiecas uz Tavu patiesi visgudrāko un attapīgāko Mozus Radīšanas grāmatas triju pirmo dienu izskaidrojumu, tā pavisam labi var būt un tam nevar atrast nevienu pretrunīgu vārdiņu. Bet tagad nāk ceturtā diena, kurā pēc rakstiem Dievs visiem redzamus radīja Sauli, Mēnesi un visas zvaigznes! Kā tu to citādi vari izskaidrot? Saule, Mēness un zvaigznes reiz ir te un neviens cilvēks nezina kādu citu pirmsākumu, ka visi šie lielie un mazie spīdekļi pie debesjuma ir izcēlušies, kā to, ko lasa Mozus radīšanas vēsturē. 10] Tagad jautājums: Kur te ir atslēga, kur atbilstība, caur kuru ceturto dienu varētu attiecināt vienīgi uz cilvēku? 11] Es saku: “Mans draugs, tu tak jau bieži esi dzirdējis un pat pats pieredzējis, ka, kas attiecas uz 194

miesas acīm, te ir tālredzīgi un tuvredzīgi un pat pa pusei un beidzot pavisam akli cilvēki! Tālredzīgie visu redz labi tālumā, bet tuvumā viņi redz slikti; tuvredzīgie atkal tuvumā redz labi, bet par to tālumā slikti; pie tam pusakliem ir pa pusei diena, pa pusei nakts, t.i., ar vienu aci viņi priekšmetus vēl redz pavisam labi, bet, tādēļ kā otra acs ir akla, tad pats par sevi saprotams, ka tāds redzīgais visu var redzēt tikai pusgaismā; pavisam aklie vairs neredz nekādus priekšmetus, ne dienā un tikpat maz naktī, tikai dienā viņiem ir vāja gaismiņa, tā, ka viņi nekad nevar atšķirt dienu no nakts; bet pavisam akliem nav neviena vāja gaismiņa un viņi dienu no nakts nekad nevar atšķirt. 12] Un redzi, bet kā cilvēki ir tik ļoti atšķirīgi apgādāti ar miesīgo redzi, tieši tāpat un bieži vēl daudz atšķirīgāka ir viņu garīgā redze.Un tieši tev arī ir kāds spēcīgs redzes trūkums, un, proti, daudz spēcīgāk tavā dvēselē, nekā tavā miesīgā redzē. Es tev saku: tu savā dvēselē esi ārkārtīgi tuvredzīgs! 160. Mozus Radīšanas stāsta 1. nod. 14.–19. panta (ceturtā diena) izskaidrojums. Burtiskā teksta taisnīga kritika. Ir tikai viens cietoksnis: Dieva griba. Mozus cietoksnis: debesis cilvēkā. Dieva bērna būtība kā cilvēka augstākais mērķis. 1] (Kungs): Kā tad tu lasi Radīšanas vēsturē? Vai nestāv tā rakstīts: 2] Un Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi pie debesu cietokšņa, kas tad šķir dienu no nakts un dod zīmes, laikus, dienas un gadus, un lai pie debesu cietokšņa ir divi spīdekļi, ka tie spīd virs Zemes!” Un tā tas notika. Un Dievs darīja divus lielus spīdekļus, vienu lielāku spīdekli, kas valdīja dienu, un vienu mazu spīdekli, kas valdīja nakti, un pie tam arī zvaigznes. Un Dievs tos lika pie debesu cietokšņa, lai tie spīdētu uz zemi un valda pār dienu un nakti un šķir gaismu no tumsības. Tad Dievs redzēja to labu esam. Un no vakara un rīta tapa tā ceturtā diena. 3] Redzi, tā burtiski skan ceturtās dienas Radīšanas vēsture, caur kuru pēc 1. Mozus grāmatas īstenībā tiek nosacīta ceturtā diena. 4] Ja tu ar sava dabīgā saprāta acīm šo lietu apgaismo tik nedaudz tuvāk- saku –tava tikai dabīgā prāta spēkiem un tu Mozus 1.grāmatas tekstu saproti tiešā nozīmē, tad tev uz pirmo acu uzmetienu vajag krist acīs tā rupjākai aplamībai! 5] Saskaņā ar Mozus 1.grāmatu Dievs tomēr jau pirmajā dienā radīja gaismu un tātad no vakara un rīta tapa pirmā diena. Saki, kas tā tad bija par gaismu, kuras pietika trim dienām, lai izsauktu dienu un nakti? Ceturtā dienā Dievs atkal saka: “Lai pie debesīm top spīdekļi!” Jautājums: Kādi spīdekļi, kuriem jāšķir diena no nakts? To tak jau iepriekš panāca pirms trim dienām pirmajā dienā radītā gaisma; kādēļ tagad ceturtā dienā vienam un tam pašam rezultātam nu vēl vairāk spīdekļu? Pie tam ir runa tikai par “spīdekļiem”, bet par kādu Mēnesi vai par kādu Sauli nekas nav pieminēts! Pie tam še spīdekļi panāk vēl arī zīmes — kādas tad zīmes? —, beidzot laikus — kādus tad? — un dienas un gadus — kādas tad dienas un kādus gadus? — Vai tad nakts nav nekas? Vai tad naktis nav tikpat svarīgas, kā dienas? 6] Un pie tam Zeme ir apaļa kā lode, uz vienas puses vienādi ir diena, uz otras puses arvien vienādi nakts, pēc tā kā Zeme ap savu asi griežas no vakariem uz rītiem. Diena vienmēr būs tur, kur Zeme atrodas iepretī Saulei vai, labāk sakot, kur Zeme caur pastāvīgu un vienmēr vienmērīgu griešanās kustību zināmā mērā tiek pabīdīta zem Saules. 7] Bet ja neapstrīdami dabīgā diena uz Zemes tā tiek izsaukta caur viņai piemītošo kustību, pie kam Saule nedara neko, izņemot, ka viņa nepārtraukti mirdz vienā vietā un caur viņas gaismu izsauc dienu tur, kur krīt tās stari un tādā veidā nekad nevar un nespēj valdīt dienu, — jautājums: Kā te Mozus zem saviem spīdekļiem varēja domāt Sauli un Mēnesi? Un ja Mozus te būtu domājis dabīgo Sauli un dabīgo Mēnesi, tad sava vēstījuma lielākai skaidrībai viņš šos abus savus spīdekļus cilvēkiem noteikti būtu nosaucis vārdā; jo Mozus laikā visi cilvēki šos abus spīdekļus jau zināja nosaukt. 8] Pie tam Mozus runā par kādu cietoksni pie debesīm, kurš īstenībā dabīgā telpā nekur nepastāv, pie kam Saule, Mēness un visas zvaigznes tāpat kā šī Zeme lidinās pilnīgi brīvākā un nekur neierobežotā ēterā un caur tajos likto likumu tiek uzturēti to mērķim atbilstošā stāvoklī, tiem ir brīva kustība un tie nekur nav piestiprināti pie kāda debesu cietokšņa! 9] Jo bezgalīgajā un brīvajā telpā ir tikai viens cietoksnis, un tas ir tā Dieva griba, no kuras kāds mūžam negrozāms likums piepilda šo telpu un visas lietas tajā. 10] Ja tas, kas jūsu acīm parādās kā tāli plaši pārstiepta zila velve, būtu cietoksnis, un Saule, Mēness un visas zvaigznes būtu pie tā it kā piestiprinātas, kā tās varētu kustēties un sevišķi jums zināmās planē- 195