Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

netaisnību! 19] Mēs

netaisnību! 19] Mēs par viņu neko ļaunu nezinām, bet gan daudz laba un nekad nedzirdēti brīnumaina. Kādēļ tad mums viņu tūlīt jātiesā, ja mēs redzam, ka viņš ar grēciniekiem apietas tāpat kā ar taisnīgiem un ir ar viņiem loti pacietīgs un ar lielu mīlestību iecietīgs?” 147. Nocietināto jūdu aiziešana, maldīšanās un atgriešanās. Viņu naktsmītne pie Kisjona. Kunga trāpīga līdzība par priekšā stabulēšanu. Nocietināto jūdu dusmas un draudi Kungam. (Mateja ev. 11:15–19) 1] Pēc šī otrā runātāja runas nocietinātie farizeji un jūdi šķīrās no viņa un viņa mērenākiem piekritējiem un jau diezgan vēlā vakarā devās ceļā uz Kapernaumu, un proti, pa zemes ceļu; jo jūrā bija diezgan lieli viļņi un viņi kuģiniekiem neuzticējās, kaut gan tie apgalvoja, ka brauciens esot drošs. 2] Bet visa karavāna, skaitā ap 150 cilvēkiem un pareizu ceļu pavisam nezinoša, pārāk tālu netika, un, proti, vietā, kur jūrā sniedzās kāda nepārejama augsta klints, pret kuru atsitās spēcīgas bangas. Bet tūlīt aiz klints pacēlās augsts un stāvs pakalns, uz kuru no šīs vietas pie jūras neveda nekāds ceļš, un tā karavānai neatlika nekas cits, kā doties diezgan tālajā atpakaļceļā, kas prasīja vairākas stundas, un karavāna atgriezās atpakaļ muitnieka Kisjona pagalmā tikai pusnaktī, spēcīgā vētrā, lietū un tur meklēja patvērumu un pajumti, jo visa karavāna bija līdz ādai izmirkusi un ļoti pārgurusi. Un muitnieks un viņa ļaudis nogurušos labi uzņēma un sagādāja viņiem sausas guļasvietas, kuras izmirkušajiem bija ļoti vajadzīgas. 3] Nākamajā dienā, jau krietni vēlu, salijušie un vēl diezgan nogurušie atkal piecēlās no viņu guļas vietām un Saules staros žāvēja viņu drēbes. 4] Bet bija sabats un Kisjons un viņa ļaudis strādāja un izpildīja viņu amatu kā kādā citā dienā, un, kad pienāca pusdienas laiks, tika klāti gadi ar visādiem labi pagatavotiem ēdieniem. 5] Kisjons pusdienās lūdza arī izmirkušos un nogurušos; bet viņi ielūgumu ne tikai nepieņēma, bet gan sāka kurnēt un pret tādiem sabata apgānītājiem un sabata pārkāpējiem izteikt ļaunus lāstus; jo īstam jūdam pirms Saules rieta nav jāķeras ne pie kāda darba, ne kas jāēd, — viņam tikai bija atļauts trīs reizes dzert. 6] Tā kā ielūgtie muitnieka draudzību tā atmaksāja, tad viņš (Kisjons) griezās pie Manis un jautāja: “Kungs? Kam ar šiem nelgām jānotiek? Es gribu viņiem darīt labu un viņi mani tādēļ nolād! Saki man tomēr, vai Dievs klausās uz tādu nelgu lāstiem, par ļaunu no viņiem nolādētiem?” 7] Es saku: “Ak, jā; bet ne par ļaunu no viņiem nolādētiem, bet gan par ļaunu pašiem lādētājiem. Kam ir ausis, tas lai klausās!(Mt. 11:15) Jo Es jums gribu teikt, kā ar viņiem patiesībā ir: “Vai jūs domājat, ka viņi tādēļ tur sabatu, ka Mozus to pavēlēja? Jeb vai jūs domājat, ka tādēļ viņi gavē? 8] Es jums saku: Viņu sirdīs Mozus un visi pravieši nav triju stateru vērti; bet gan lai viņi no ļaudīm, kas viņiem dod desmito tiesu un labu naudu, tiek uzskatīti, ka Ārona cienīgi pēcteči! 9] Bet ar ko man šis nožēlojamais dzimums jāsalīdzina? Vai tas nelīdzinās bērniem, kuri sēž tirgus laukumā un uzsauc saviem biedriem (Mt. 11: 16) un kliedz: “Mēs jums stabulējam un jūs negribat dejot; mēs jums dziedam raudu dziesmas un jūs neraudāt!” (Mt. 11:17) Bet Es šeit nedomāju, ka šie farizeji un nocietinātie jūdi, kā viņi te stāv mūsu priekšā, ir tādi bērniņi, bet gan tie, kas te ir mums līdzās; jo viņi vakar šos nelgas un īstenos Dieva zaimotājus savās sirdīs gribēja aizturēt šeit, un nelgas viņus un Mani izzoboja. Un kuģinieki, tā kā pūta labs vējš, gribēja pāri jūrai viņus nogādāt Kapernaumā, un šie nelgas kuģiniekiem neuzticējās; viņi gāja, un ļauna vētra viņus atkal atdzina šeit. Tagad jūs viņus ielūdzāt uz pusdienām, un viņi jūs nolād! 10] Jūs mīļie bērniņi, kas jūs Manā priekšā sēžat patiesas dzīvības tirgus laukumā, Es jums saku: nestabulējiet vairs šo nelgu priekšā, jo viņi ir garā tizli, un tādēļ nespēj dejot. Tāpat atmetiet arī raudu dziesmas, jo viņu sirdis ir no akmens, kurās nav nekāda mitruma. 11] Jānis, par kuru vakar tik daudz tika runāts un kuram Es devu taisnīgu liecību, ir nāca un veda tik stingru dzīvi, ka viņš, izņemot siseņus un kameņu medu, kuru ar grūtībām ieguva zemes dobumos, gandrīz neko citu neēda un nedzēra; un viņi un citi viņu salašņas teica viņam sejā, ka viņam ir velna, kas nakts laikā viņu baro un uztur! (Mt. 1:18) 12] Jānis tak stabulēja, kā neviens pirms viņa, un liku likām dziedāja raudu dziesmas, un redzat, viņi un daudzi viņiem līdzīgie negribēja ne dejot, ne raudāt! 182

13] Tagad Manī pasaulē ir nācis sen apsolītais Cilvēka Dēls. Viņš ēd un dzer. Ko viņi tagad saka? Vakar jūs paši dzirdējāt, kā viņi par Mani sprieda un kliedza: “Skaties! Kāds šis cilvēks ir izēdājs, vīna dzērājs un pie tam muitnieku un grēcinieku biedrs!” 14] Bet Es jums saku, tādai gudrībai vajag likt sevi pamatot no viņu bērniem (Mt. 11:19). Viņu pašu bērni viņus pasludina par nelgām, un tā viņu bērnos tāda gudrība ko viņi mums izklāstīja, ir pamatota, bet arī manējā, tā kā viņu bērni to atzīst un pieņem, un caur to katra veida gudrība, kā neīsta, tā īsta, ir pietiekami pamatota.” 15] Te farizeji un nocietinātie jūdi pieceļas un Man saka: “Ievēro, vēl tu esi jūds! Mums ir likums un tiesības tevi pazudināt kā ķeceri; jo tu gribi sagandēt Mozu un aprakt praviešus. Bēdas tev, ja tu patiku uz to nevēlies atmest. Mums no ķeizara ir stingras tiesības vajadzības gadījumā izmantot romiešu tiesas un katram zemes pārvaldniekam vajag izpildīt mūsu prasības!” 148. Mācekļi vēlas, lai Kunga gods tiek attaisnots. “Pēc šīs dzīvības nāk vēl viena mūžīga dzīvība.” Kunga runa par Horaeinas, Betsaidas un Kapernaumas sodīšanu. Turpmākā soda parādība. “Tēvs, Es slavēju Tevi, ka Tu to esi atklājis nepilngadīgajiem bērniem!” “Es un Tēvs esam Viens.” (Mateja ev. 11:20–26) 1] Pie tādiem draudiem mani mācekļi pienāk pie Manis un saka: “Kungs, kā Tu to spēj uzklausīt? Vai Tev nav pietiekami varas tādus salašņas iznīcināt? Ziharieši, kur viņi gribēja Tev pretoties, vairākas reizes tika padzīti; un tomēr Ziharā Tu nedarīji tik daudz, kā Kapernaumā!” 2] Es saku: “Man gan tam, protams, varas būtu pārpilnam. Bet dzīvības Kungam nav vajadzības šeit turēt tiesu; jo pēc šīs dzīvības nāk vēl kāda dzīvība, kurai nekad nav beigas, vai labas vai sliktas, — ilgums ir vienāds. Un šim mūžīgajam laikam Es tagad iepriekš saku taisnīgu spriedumu un nolādu visas tās pilsētas, kurās Es tak esmu darījis tik daudz laba un tagad saņemu tādu algu, kādu jūs tikko dzirdējāt! 3] Pie visiem Maniem sprediķiem viņi nav labojušies (Mt. 11: 20) un pēc visiem Maniem darbiem savās sirdīs ir palikuši mēmi. Tādēļ vai tev, Horaein! Vai tev, Betsaida! Ja Tirā un Sidonā būtu notikuši tādi brīnumi, kādi notika pie jums, tad viņš jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos. 4] Tomēr Es jums saku: Tiesas Pastarajā dienā citā pasaulē Tirai un Sidonai klāsies labāk, nekā jums! (Mt. 11:22) 5] Un tu, lepnā Kapernauma, kas tiki paaugstināta līdz debesīm, tu tiksi nogāzta ellē! Jo ja Sodomā būtu notikuši tādi brīnumi, kādi notika pie tevis, šīs pilsētas pastāvētu vēl šodien! (Mt. 11:23) 6] Tomēr Es jums vēlreiz saku: “Reiz citā pasaulē tiesas Pastarajā dienā Sodomas zemei klāsies labāk nekā tev, (Mt. 11:24) tu, lepnā, cietsirdīgā un pār mēru nepateicīgā pilsēta! Tātad tādēļ Es izdziedināju tūkstoti tavus slimniekus un uzmodināju tavus mirušos, ka tu Mani nu lādi?! Tūkstoškārtīgās bēdas tev tiesas dienā viņpasaulē! Tur tev jāuzzina, Kas bija Tas, Kuru tu nolādēji!” 7] Pēc šīs Manas soda runas daudzi redzēja parādību, kā Pastarajā dienā klāsies šīm no Manis tagad nolādētajām pilsētām, redzēja mākoņos Manu stāvu un redzēja no Manas mutes izejam lāstu, un kā tas trāpīja nolādētās pilsētas. 8] Kad šī parādība, kas pa lielākai daļai bija redzama nepilngadīgiem, t.i., vienkāršajiem abu dzimumu Mani mīlošiem cilvēkiem, kuri bija ap Mani, atkal pazuda, tad viņi Manā priekšā nokrita ceļos un slavēja un cildināja Mani. 9] Bet Es pār viņiem pacēlu Savas rokas, svētīju viņus un teicu: “Arī Es kā cilvēks tagad slavinu Tevi, Debess un Zemes Tēvu un Kungu, ka Tu ko tādu noslēpi pasaules gudrajiem un prātniekiem un to atklāji bērniem! (Mt. 11:25) Jā, svētais Tēvs, tā tas ir patīkami Tev un Man! (Mt. 11: 26). Jo ko Tu dari, to daru arī Es; jo mēs kopš Mūžības esam Viens! Es nekad nebiju kāds cits, nekā Tu, svētais Tēvs, un kas ir Tavs, tas kopš mūžības ir arī Mans!” 10] Par šiem pēdējiem vārdiem visus sāk pārņemt lielas bailes. Jo starp Man vienmēr sekojošiem mācekļiem tagad tomēr jau bija daudzi, kuri vairs nešaubījās par Manu dievišķību, un tieši viņus visvairāk pārņēma bailes. 149. Nātānaēls kā privāts Evaņģēlists un Kungs. Par Pastaro dienu. Brīnišķīgs apsolījums atmodinātajiem. “Bēda Manas kārtības pretiniekiem!” “Neviens 183