Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
par jums neraizējamies; ko tad jūs raizējaties par mums?<br />
12] Viens tāpēc jau pavisam sadusmojies Farizejs saka: “Ko tu pļāpā, tu dumjais muitniek; vai tad<br />
tu nezini, ka šodien ir sabats, kurā nevienam nav jāķildojas?!”<br />
13] Matejs saka: “Vai tad sabatam jāattiecas tikai uz mani un uz jums nē?! Kas gan pirmais ķildojās?!<br />
Nekur tak nestāv rakstīts, ka sabatā nav ātri jāiet; tieši otrādi, jūs pat prasāt, ka sabatā uz sinagogu<br />
nav jāiet kūtriem soļiem un tātad mēs nepārkāpjam pat jūsu likumu, ja mēs šodien kā sabatā ejam nedaudz<br />
ātrāk, kā kādā citā dienā. Lejā ciemā ir arī kāda neliela sinagoga, kurā mēs, ja mēs īsti ātri ejam,<br />
noteikti varam nonākt vēl īstā laikā; ko tad jūs no mums vēl vairāk gribat?!”<br />
14] Farizeji saka: “Jā, kā tu noteikti izskatās tie, kas steidzas uz sinagogu un skolu! Jāsmejas, kad<br />
viens muitnieks runā par sinagogu! It kā mēs tevi nepazītu! Tu esi vairāk pagāns, kā kāds dzimis grieķis<br />
un tu, melnais ļaundari, gribi runāt par kādu dedzību sinagogām?!”<br />
15] Matejs saka: “Bet tagad jums drīz ir laiks jūsu mutēm uzlikt iemauktus, citādi mēs atļausimies<br />
lauzt sabatu ar pātagām uz jūsu mugurām! Lai te viens cilvēks uzlūko šos mūžīgos dienaszagļus, kādas<br />
viņiem ir tiesības gribēt mūs ierobežot! Vēl viens apvainojošs vārds, un es aizmirsīšu sabatu un manu<br />
cilvēcību un sākšu ar jums izturēties kā lācis!” Pēc šī piedraudējuma farizeji gan neko vairs nesaka, bet<br />
sirdī viņi ir pilnas niknuma.<br />
176. Scēna ar farizejiem par vārpu noplūkšanu sabatā. Žēlsirdība ir labāka,<br />
nekā upuris. “Cilvēka Dēls ir sabata kungs”. Cilvēka ar nokaltušo roku<br />
izdziedināšana. Farizeji grib Jēzu nomētāt ar akmeņiem. Kisjona iejaukšanās.<br />
Kungs, daudzus dziedinādams, aiziet. (Mateja ev. 12 :1–16)<br />
1] Bet pēc kāda laika, jau diezgan tuvu ielejai, mēs nonākam pie kāda tīruma, kurā mūsu priekšā<br />
labība jau bija gandrīz pilnīgi nobriedusi. Bet caur šo lauku veda ceļš, un mēs stājāmies uz šī ceļa, tādēļ,<br />
ka pa to līdz ciemam bija nedaudz tuvāk. Tātad mēs dabīgi sabatā gājām pa šo ceļu. Bet mācekļi, kas<br />
kopā ar mani nebija baudījuši brokastis, bija izsalkuši un tādēļ sāka plūkt gatavākās vārpas, graudus izberzt<br />
uz delnas un tos ēst. (Mt. 12:1)<br />
2] Bet, kad to ieraudzīja jau tāpat niknie farizeji, viņi steidzās pie Manis un uzpūtīgu sejas izteiksmi<br />
teica: “Vai tad tu neredzi, ka tavi mācekļi te dara to, kas sabatā neklājas?” (Mt. 12:2)<br />
3] Es viņiem saku: “Vai tad jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un tie, kas bija<br />
kopā ar viņu, bija izsalkuši? (Mt. 12:3) Ka viņš gāja Dieva namā un ēda nolikto maizi, ko tak tomēr arī<br />
neklājas ēst ne viņam, ne tiem, kas bija kopā ar viņu, bet gan vienīgi priesteriem?! (Mt. 12:4) Jeb vai jūs<br />
nekad neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri sabatā Dieva namā pārkāpj sabatu un tomēr ir bez vainas?!”<br />
(Mt. 12:5)<br />
4] Jūs pakalnā redzējāt Manus darbus un dzirdējāt Manu Mācību un jums daudzkārt ir ticis teikts,<br />
Kas Es esmu! Ja viss tas jums vēl nebūtu pietiekami, tad Es jums tagad vēlreiz pavisam nopietni sejā<br />
saku, ka šeit Manī ir Tas, kas ir lielāks, kā templis (Mt. 12:6)<br />
5] Bet ja jūs zinātu, ko nozīmē tas: “Man patīk žēlastība un ne upuris, tad tagad savās sirdīs jūs šos<br />
nevainīgos nebūtu nolādējuši! (Mt. 12:7) Jūs aklie un kurlie farizeji, tad ziniet: “Tas Cilvēka Dēls, Kas Es<br />
esmu, ir Kungs arī pār sabatu!” (Mt. 12:8) Šie vārdi farizejus tā izbiedēja, ka viņi tūlīt atkāpās un mācekļiem<br />
vairs neliedza plūkt vārpas.<br />
6] Bet Kisjons, kas vienmēr gāja Man līdzās un kuram šis lauks piederēja, Man teica: “Kungs, es nu<br />
steigšos pa priekšu un tūlīt likšu pagatavot bagātīgu mielastu, jo man žēl labos mācekļus viņu redzamā<br />
izsalkuma dēļ!”<br />
7] Es saku: “Ar to tu patiesi darīsi ļoti labi. Bet šo farizeju dēļ Es tomēr vispirms vēl apmeklēšu vienu<br />
skolu, lai viņu dusmas nekļūst vēl lielākas. Jo Matejs viņiem jau tāpat sēž māgā, tā, ka viņš viņiem<br />
pirmīt pierādīja, ka mēs tik ātri ejam sinagogas dēļ. Ja mēs tagad ciemā ietu skolai garām, tad ar viņiem<br />
būtu cauri un viņi saceltu lielu traci; bet ja mēs iepriekš tomēr ieejam skolā, tad caur to mēs viņiem arī<br />
aizbāžam mutes, un tad tu pavisam brīvi vari viņiem arī likt priekšā tavu rēķinu, t.i., sabatam beidzoties.”<br />
Pēc šiem vārdiem tad Kisjons ar savējiem taisnā ceļā devās uz mājām, kur viņš visu atrada labākā<br />
kārtībā.<br />
8] Bet mēs pagriezāmies nedaudz vairāk pa kreisi ceļā uz skolu, kas atradās ciema galā. Tur nonākuši<br />
mēs tūlīt gājām ļoti maz apmeklētajā skolā. (Mt. 12:9) Farizeji mums sekoja un slepeni bija pilni<br />
214