1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

28] Te Es ļaunajam garam pavēlēju, lai tas no pilsoņa atkāpjas; bet par to viņam Jonaelam vajag dot
gandarījumu! Viņš, būdams tirgonis, iet atpakaļ, atnes meitām desmitkārt tik, kā Es viņam pavēlēju un
lūdz Jonaelam un meitām piedošanu.
29] Bet Es viņam saku: “Lai izpirktu šādu netaisnību, ar dāvanām vien nepietiek! Ej un atsauc visu,
ko tu kaut kur esi par viņam ļaunu runājis, tikai tad taviem grēkiem jātiek piedotiem! Lai tā notiek!”
30] Pilsonis apsola to visu tūlīt darīt; tikai viņš domā, ja to būtu dabūjis dzirdēt kāds svešinieks,
kuru viņš nepazītu un par kuru arī nezinātu, kur viņš dzīvo, te viņš vēlētos, lai Es viņam piedotu, ja viņš
pie šī cilvēka savu apmelojumu nevarētu atsaukt!
31] Bet Es saku: “Dari to, kas tev ir iespējams, visu citu darīšu Es, un tev turpmāk nekāds grēks
nepaliks!”
32] Ar to pilsonis ir apmierināts un iet vērst par labu visu ļauno, ko viņš ir nodarījis.
54. Ziharā. — Kungs un Jonaela cēlā ģimene. Mācekļu īgnums par brīnišķo
scēnu uz ielas ar Jonaela meitām. Kunga nozīmīgs rājiens. Kur ir Dieva
Valstība? “Palieciet mīlestībā!”
1] Kad pilsonis ir aizgājis, Es pasaucu Jonaela sievu un meitas, kuras minēto vīru pie Manis ieraudzījušas,
no mājas priekštelpas aiz bailēm ir atkal atkāpušās mājā.
2] Paklausīdamas Manam aicinājumam, viņas visas steidzīgi iznāk ārā, ar laipnām, priecīgām sejām
ātri nāk pie Manis un ar asarām acīs Man pateicas par to, ka Es viņām atkal esmu atdevis viņu, caur
šo slikto cilvēku neslavā celto, nevainību!
3] Bet Es lieku rokas uz viņu galvām, svētu viņas un saku, ka viņām visu dienu jāstaigā Man līdzās!
Bet viņas aizbildinās un saka: “Ak Kungs, mēs nekad neesam cienīgas tādas, pārāk lielas, žēlastības! Mēs
jau tā esam vairāk nekā svētlaimīgas, drīkstot Tev sekot kā pēdējās šajā lielajā pulkā!”
4] Bet Es saku: “Es labi zinu jūsu patieso pazemību un tieši tādēļ uzaicināju jūs to ceļu, pa kuru Es
šodien šajā apvidū staigāšu, staigāt Manā tuvumā!”
5] Meitas man pateicas par tādu, viņām tikko aptveramu, augstu pagodinājumu. Bet Jonaels jautā
meitām, teikdams: “Manas mīļās meitas! Kur tad jūs dabūjāt šos brīnišķīgos tērpus, kuri jums patiesi
debešķīgi skaisti piestāv?”
6] Nu tikai meitas pamana, ka viņām ir tērpi no smalkākā linu auduma un viņu galvas ir greznotas
ar dārgām diadēmām, ka viņas izskatās it kā būtu kāda ķēniņa meitas.
7] Kad tās septiņas pie sevis ierauga tādu krāšņumu, pie viņām ir pilnīgi beigas, un viņu sirdis sāk
kvēlot no mīlestības un apbrīna, un saldākā mulsumā viņas nezina, kas te ar viņām ir noticis. Tikai pēc
laiciņa viņas izbrīnītas jautā Jonaelam, kā tad tas esot noticis, jo viņas no tā neko nezinot, ka kāds šos
ķēnišķīgi krāšņos tērpus un diadēmas viņām būtu iedevis.
8] Bet Jonaels, pats pavisam sajūsmināts par savu meitu lielo daiļumu, saka: “Pateicieties Tam, Kas
jūs ir svētījis! Viņš jums to ir devis brīnumaini!”
9] Te bērni nokrīt ceļos Manā priekšā, raud no mīlestības un prieka un nav spējīgi runāt. Bet Man
aiz muguras mācekļi saka: “Ja tā, kas tikai notiktu kādā mājā! Bet te, uz atklātas ielas dažu tūkstošu skatītāju
priekšā, tā lieta tomēr izsauc pārāk lielu ievērību.”
10] Bet Es to labi dzirdēju, ka viņi tā runāja, pagriezos atpakaļ un viņiem teicu: “Es jau ilgi esmu
pie jums, bet jūs Manai sirdij vēl nekad neesat sagādājuši tādu prieku, kā šīs septiņas meitas šeit! Es
saku jums, viņas jau ir uz pareiza ceļa un ir sev izraudzījušās to labāko daļu; ja jūs šo ceļu nestaigāsiet,
tad jūs diezin vai atradīsiet ieeju Manā Valstībā! Jo tie bērni, kas tā nāk pie manis, arī paliks pie Manis;
bet, kas nāk tikai ar slavinājumiem un cildinājumiem, to vidū būs tikai Mans atspīdums, bet ne Es Pats!
11] Bet Mana patiesā Valstība ir tikai tur, kur Es tieši Pats esmu visā īstenībā! Aptveriet to! Bet
Kungs ir pilnīgs Kungs arī pār visu pasauli, un Viņam nav jāapsver, kas muļķīgās pasaules priekšā pieklājas
un kas nē. Vai jūs to sapratāt?”
12] Pēteris saka: “Kungs, pacieties ar mūsu lielo muļķību! Tu jau zini, ka mūsu izglītība mums nav
no Debesīm, bet gan no šīs pasaules. Gan jau viss atkal būs labi; jo arī mēs mīlam Tevi pār visu, citādi
mēs Tev nebūtu sekojuši!”
13] Es saku: “Tātad palieciet mīlestībā un neņemiet zināšanas no šīs pasaules, bet gan no Manis,
kas ir no Debesīm!” Ar to mācekļi ir apmierināti un savās sirdīs slavē Mani.
74