Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
dziļāk spiedāmies arvien tālāk un tālāk stiepjošā alā un tās dziļumos arvien vairāk un vairāk atradām<br />
noglabātus nenovērtējamus dārgumus. Visus atrastos dārgumus neaizskartus atstājām alā; mēs tikai ar<br />
akmeņiem un sūnām noslēdzšm ārējo atveri un no atrašanas stundas līdz tagadējam acumirklim zvērinātiem<br />
sargiem likām to uzraudzīt. Un redzi, visus šos dārgumus mēs nododam tev, ja tu jums esi žēlīgs<br />
un ķeizara vārdā mums atlaid tevis izteikto šausmīgo sodu!”<br />
17] Faustus saka: “Es gribu to apdomāt! Bet tagad pēc sirdsapziņas vēl pasakiet, kāda ir tā lieta ar<br />
alu Kisjona kalnā! Vai jūs arī to, meklējot medu, atradāt jau kā pilnu ar dārgumiem, jeb vai jūs tos tur<br />
novietojāt; un pēdējais: no kurienes jūs tos dārgumus ņērmāt un kopš kura laika tie alā atrodas?”<br />
18] Tie vienpadsmit saka: “Piecpadsmit gados mēs tos sev nopelnījām likumīgas tirdzniecības<br />
ceļā; bet, tā, ka pēc kāda jaunāka tempļa likuma mūsu nepieciešamam uzturam drīkstam sev paturēt<br />
tikai kādu notektu summu un katru pārpalikumu jāatdod templim, tad, ja pie kāda no mums, kas esam<br />
nosūtīti valstī, pie ikgadējas stingras izmeklēšanas no tempļa puses tiek atrasts kāds nozīmīgs pārpalikums,<br />
viņš bez žēlastības tiek stingri sodīts kā Dieva apkrāpējs. Bet, lai izvairītos no soda un tomēr<br />
sevišķiem gadījumiem sev ko paturētu, mēs izvēlējāmies labi noslēptu alu Kisjona kalnos un tajā uzglabājām<br />
mūsu ievērojamos pārpalikumus. Tas tagad ir viss noslēpums sakarā ar šo alu.”<br />
19] Faustus saka: “Vai no jums iekārtotais ceļš pieved pie pašas alas?”<br />
20] Tie vienpadsmit saka: “Nē, kungs, tikai līdz tuvākiem krūmu biezokņiem, caur kuriem klīdz<br />
citādi nevienam neieraugāmajai alai var nonākt tikai pa kādu vienīgi mums zināmu taku.<br />
21] Faustus saka: “Labi, tātad rīt jūs būdsiet mūsu vedēji! Bet šodien, respektīvi, šonakt, sarunas ir<br />
beigušās; jo tagad mēs visu pietiekami zinām!”<br />
22] Tie vienpadsmit, Faustus priekšā nomezdamies ceļos, lūdz žēlastību. bet Faustus saka: “Tagad<br />
tas vairs nav atkarīgs no manis, bet gan no pavisam Cita; ja Viņš jums to piedod tad arī no manis jums<br />
jātiek piedotam, āmen!” Ar to mēs izejam no tiesas zāles un dodamies miesai vajadzīgā atpūtā.<br />
23] Lidija sagaida Mani un Faustu, nu viņas vīru, mājas priekštelpā, sveicina mūs un izsaka savu<br />
nožēlu, ka tas mums noteikti prasīja vairākas stundas karstas cīņas.<br />
24] Faustus tāpat sveicina savu jauno sievu un viņai saka: “Jā, cēlā Lidija, tā patiešām bija karsta<br />
cīņa, bet ar tīri dievišķā drauga Jēzus, Kuram vienīgajam par to pienākas viss gods un cildinājums, tāpat<br />
tīri dievišķo palīdzību, tā spoži sasniedza vēlamo atrisinājumu. Izņemot nepieciešamo sardzi, visi nu<br />
devās pie miera.<br />
240. Par patiesu sabata svētīšanu. To vienpadsmit barvežu atlaišana brīvībā.<br />
Alas dārgumu izdalīšana. Nolaupīto bērnu un ķīlu atdošana atpakaļ un<br />
zaudējumu atlīdzināšana aplaupītajiem.<br />
1] Bet nākamajā dienā, kas bija sabats, Faustus, kaut gan viņš bija romietis, Man tomēr jautāja, vai<br />
jūdu sabatam šeit jātiek svinētam, vai ne, un kam te jānotiek ar tiem vienpadsmit farizejiem.<br />
2] Es saku: “Mīļais draugs un brāli! Katra diena, pildīta ar labiem darbiem, ir paties sabats, un katra<br />
diena, kurā ir paveikts kaut kas izšķiroši labs, caur to arī ir patiesa sabata svētīšana. Tādēļ šīs dienas<br />
Sabatā tev jādara labu, cik vien tu tikai vari un spēj, un tas tev patiesi netiks pierēķināts par grēku, izņemot<br />
no ļauniem pasaules nelgām, kuri nolād pat vēju, ja tas pūš sabatā, tāpat kā lietu un gaisā lidojošu<br />
putnu baru. Bet tādām nelgām mums nekad nav jākalpo kā atdarināšanas cienīgiem, bet gan tikai kā<br />
par atbaidošāko piemēru, jo viņi nolād labo un grib, lai visa pasaule augsti slavē viņu ļaunumu! Tas tātad<br />
tavai ievērībai par katru sabatu.<br />
3] Bet kas attiecas uz tiem vienpadsmit, pēc tam, kad tu būsi ieguvis visus viņu dārgumus, atlaid arī<br />
viņus brīvībā! Nosūti ķeizaram to, kas viņam pienākas un nokavēšanas iemeslu uzrādi, kādu gribi. Bet<br />
arī templim dod to, kas tam pienākas no Horācijas alas, bet virspriesterim dari zināmu, ka šie dārgumi,<br />
no pieķertiem vienpadsmit farizejiem pirms vairākiem gadiem atklāti, ir tikuši templim, kam tie pamatā<br />
pieder, — noslēpti, un templis ar tiem vienpadsmit jau pavisam pienācīgi aprunāsies.<br />
4] Bet, kas attiecas uz dārgumiem Kisjona kalnos, tad viena trešā daļa pienākas viņam, viena trešā<br />
daļa ķeizara vārdā tev un vienai trešdaļai jātiek izdalītai starp nabagiem, kuri šeit ir atnākuši viņu bērnu<br />
un viņu nolaupīto lietu dēļ, un pēc tam tā lieta ir nokārtota uz visiem laiku laikiem. Izmanto tam<br />
šodienu!<br />
5] Baramam un Kisjonam ir labi kuģi un pie laba vēja jūs ar alas pie Horācijas izvākšanu būsiet galā<br />
290
Change language