1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

pie astoņiem simtiem cilvēku. Visi ēda un dzēra un paēduši slavēja un cildināja Mani par šo brīnumaino
spēcinājumu. Un Kisjons no norādīta bluķa, kādam nolūkam viņš tajā uzkāpa, lejup teica: “
18] “Draugi un brāļi, uzklausiet mani! Mēs zinām rakstus kopš Mozus līdz gandrīz mūsu laikam,
un Jehovas karu, kurus minēja Mozus un daudzi citi pravieši, grāmatas mēs saņēmām no Persijas un
pārtulkotas lasījām, tā, ka no daudziem gudriem tās ir tikušas atzītas kā patiesas; bet no visiem brīnumiem,
kas tajās aprakstīti, nav neviena, kas te būtu salīdzināms ar to, kas tagad notiek mūsu acu priekšā.
Tā kaut kas nekad nav ticis dzirdēts ne tikai Izraēlā, bet gan arī visā pasaulē! Kam tātad vajag būt
Tam, kas veic tādus darbus, kādi, izņemot Dievu, nevienam gan nav iespējami?!”
155. Brīdinājums būt uzmanīgam ar jaunatnācējiem. Mājiens par garīgās
attīstības pakāpēm. Kā Dievs var būt cilvēks — un cilvēks Dievs. Par
zinātniskas uztveres un ticības uztveres starpību. Kā jārīkojas, lai kādu
garīgi pareizi iesvētīta.
1] Pie šiem vārdiem Es Kisjonu pasaucu lejā no viņa piecus metrus augstās kanceles un slepenībā
viņam teicu: “Pagaidām klusē un pirms laika Mani nenodod! Jo šeit vēl ir daudzi, kas tam vēl nav tik
nobrieduši kā tu un tādēļ arī nedrīkst pilnīgi uzzināt, Kas Es īstenībā esmu, citādi viņi nonāktu tiesā ar
viņu gara dzīvu jākļūstošo brīvību no kuras tāds gars diezin vai jebkad varētu pacelties.
2] Ir pietiekami, ka daudzi nu sāk nojaust, Kas Es esmu,bet lielākā daļa Mani tur vai nu par kādu
lielu pravieti un daži par Dieva Dēlu, kas Es pēc ārienes nu esmu. Vairāk kā tas pagaidām būtu ļoti kaitīgi;
tādēļ arī šimbrīžam atstājam viņus pie tādām domām un tādēļ tu nedrīksti Mani tālāk nodot!”
3] Kisjons saka: “Jā, Kungs, tas noteikti tā ir; bet es arī esmu cilvēks. vai manai dvēselei tas nekļūs
par tiesu, tā kā es nu bez kādām šaubām ne tikai ticu, bet gan caur un cauri zinu, Kas Tu esi?”
4] Es saku: “Tevi Es esmu sagatavojis caur Vārdu un Mācību. Kad pirms dažām dienām Es nācu pie
tevis, tu mani turēji par kādu ļoti gudru un lietpratīgu ārstu, un kad tu redzēji Mani veicam neparastus
darbus, tu sāki mani uzskatīt par pravieti, caur kuru darbojas Dieva Gars. Bet tu esi visās skolās izglītots
vīrs un tevi dzina tieksme pilnīgi uzzināt, kā kāds cilvēks var sasniegt tādu pilnību. Tad Es tev atklāju,
kas ir cilvēks un kas ir viņā, un arī par ko var kļūt cilvēks, ja viņš sevi ir pilnīgi pazinis un caur to ir sasniedzis
sava gara dzīvības pilnīgāko brīvību.
5] Bet tad Es tev arī rādīju, ka Pats Dievs ir cilvēks, un ka aiz šī vienīgā iemesla arī tu un visas tev
līdzīgas būtnes ir cilvēki. Un tad es tev slepenībā arī rādīju, ka tieši Es Pats esmu cilvēks un ka katrs cilvēks
ir aicināts kļūt un uz mūžību būt tas, kas Es Pats esmu. Tad tu izbrīnījies un no tā laika tu zini, Kas
Es esmu.
6] Un redzi, tā bija tavas dvēseles un tava gara mērķtiecīga sagatavošana, tā, ka tu tagad spēji redzēt
Mani radām veselu pasauli un no akmeņiem cilvēkus, un tomēr tas tev neko vairs nenodarīs. Jo tu to
brīvi un, proti, zinātniskā ceļā esi pieņēmis, ka Dievs var būt Cilvēks un cilvēks pavisam labi un pilnīgi
zinātniski patiesi var būt Dievs! Un ja tu to pilnīgi saproti, ka Es šeit kopš mūžības esmu pavisam viens
un vienīgi patiesais Dievs un visu lietu Radītājs, tas tavu dvēseli un tavu garu nekad nevar samulsināt.
7] Bet pavisam citādi tas ir ar visiem šiem citiem cilvēkiem, kuri visi tīri zinātniskā ceļā ir nepieejami.
Viņiem ir tikai ticība un pie tam ļoti maz saprāta.
8] Bet dvēseles dzīvībai ticība ir tuvāk nekā pilnīgākais saprāts. Ja ticība ir spaids, tad caur to tā
tūlīt ir arī dvēseles važas; bet ja dvēsele ir sasaistīta, tad par kādu gara brīvu attīstību tajā vairs nevar būt
nekāda runa.
9] Bet ja, kā pie tevis, vispirms prāts ir sasniedzis pareizu izpratni, tad pie tam dvēsele paliek brīva
un no saprāta gaismas sev vienmēr ņem tikai tik daudz, cik viņa pavisam labi var panest un sagremot.
10] Un tādā veidā no pareizi izglītota saprāta tad attīstās patiesa, pilnīga, dzīva ticība, caur ko gars
dvēselē saņem pareizu barību un caur to kļūst arvien spēcīgāks un varenāks.
11] Bet, kā jau minēts, kur pie cilvēka saprāts bieži ir pavisam neattīstīts un viņam, cilvēkam, ir vienīgi
tikai ticība, kas zināmā veidā tās savrupībā ir tikai sirds un tās gribas paklausība, tad ar viņu vajag
apieties ar visu uzmanību, lai viņš nesastingst tīrākā apmātībā jeb nenokļūst briesmīgos maldu ceļos, kā
tas ir pie visiem pagāniem un kā redzamu šajā laikā bēdīgi arī pie ļoti daudziem.
12] Un tagad tu jau viegli spēsi saprast, kādēļ Es tevi pirmīt nosaucu lejā no klints, no kuras tu tautas
priekšā gribēji Mani atklāt. Tādēļ kādam aklam nekad nevajag vest otru, bet gan kādam viņa pareizā
190