1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

niecīgu atlīdzību — vienu stateri nedēļā. Tempļa priesteriem, ja viņi gribēja nokļūt pie Jāņa, vajadzēja
maksāt pfundu, un, ja viņi Erodam jautāja, kādēļ viņš ļauj Jānim cietumā turpināt sprediķot, tad viltīgais
lapsa Erods atbildēja: “Es to daru aiz slepenas valsts gudrības, lai caur to iepazītu visus šī pār mēru
valstij bīstamā cilvēka piekritējus!” Pēc tādas atbildes priesteri Erodu pār mēru slavēja un apdāvināja ar
daudz zelta, sudraba un dārgakmeņiem; jo pie sevis viņi domāja: “Tas ir īstais vīrs, kuru mums vajag ar
visiem spēkiem atbalstīt, viņš ir aicināts, novākt no ceļa visus praviešu salašņas.”
7] Bet Erods, pēc dzimuma grieķi, interesēja tikai nauda, un viss cits viņam nemaz nerūpēja. Līdzās
naudai kāda vērtība viņam bija tikai ļoti skaistām piegulētājām. Par prieku viņām viņš pat varēja
kļūt nežēlīgs, ja viņas to vēlējās; bet citādi bez naudas neviens pie viņa nekad neko nepanāca, — bet par
naudu viņš bija gatavs uz visu.
8] No šī patiesā Eroda raksturojuma katram noteikti viegli būs skaidrs, kā Jānim viņa gūstā ap viņu
varēja būt viņa mācekļi un kā caur saviem mācekļiem tāpat kā caur citiem cilvēkiem, kuri viņu bieži apciemoja,
viņš varēja uzzināt par Manu darbību Galilejā.
9] Tā ka, Jānis cietumā dzirdēja, kā Es mācu un darbojos, tad viņš tūlīt pie Manis sūtīja divus savus
pārbaudītākos mācekļus (Mt. 11:2) un caur viņiem lika Man jautāt: “Vai Tu esi Tas, Kuram te jānāk, jeb
vai mums vēl jāgaida uz kādu citu?” (Mt. 11:3)
10] Te jautās un teiks: “Kā bija iespējams Jānim, kas vispirms par Mani deva lielāko un spožāko
liecību, nonākt pie tāda jautājuma?” Tam, kas spēj domāt tikai sprīdi virs materiālā, šis iemesls ir ļoti
vienkāršs un pat ļoti dabīgs.
11] Laikā, kad viņš Mani iepazina, Jānis domāja un toreiz arī pilnīgi saprata, ka Es nekļūdīgi esmu
tas solītais Mesija un ka tikai caur Manu parādīšanos visa jūdu tauta jau ir tikpat kā pilnīgi atbrīvota un
visa pasaules vareno vara uz mūžību beigusies. Bet kad viņš nokļuva cietumā un dienu no dienas vairāk
pārliecinājās, ka pasaules vareno vara ar Manu parādīšanos ne tikai nav izbeigusies, bet pat palielinājusies,
tad arī Jānis sevī pavisam klusu un lēnām sāka šaubīties par Manu īstenumu.
12] Jo viņš pie sevis domāja: “Ja šis Jēzus no Nācaretes patiesi ir Apsolītais, Dzīvā Dieva Dēls, kā
Viņš mani nu var atstāt nelaimē un neatbrīvot mani no cietuma, un kā viņš varēja pielaist, ka es nonācu
cietumā?”
13] Bet no tiem, kuri viņu apciemoja, viņš tomēr atkal dzirdēja, kādus es veicu nedzirdētus darbus,
un tad viņš pie Manis nosūtīja divus savus pārbaudītākos mācekļus, kuri Man uzstādīja augšā minēto
jautājumu.
14] Bet Es, tā kā Es ļoti labi sapratu iemeslu, kādēļ Jānis lika Man tā jautāt, uz to mācekļiem pavisam
īsi atbildēju un viņiem teicu: “Ejiet un sakiet Jānim, ko jūs redzat un dzirdat (Mt. 11:4): Aklie redz,
tizlie iet, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird un mirušie ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs.
(Mt. 11:5) Bet svētīgi ir un būs tie, kas pie Manis neapgrēcinās!”(Mt. 11:6) Te abi mācekļi nezināja, kas
viņiem Man būtu jāatbild.
144. Kunga mājieni par Jāņa darbību un kļūdu. Jēzus un Jānis kā Saule un Mēness.
“Viņam vajag pieaugt un man iet mazumā!” Kunga liecība par Jāni: “Viņš ir
vairāk kā pravietis, viņš ir Elija!” (Mateja ev. 11: 7–14)
1] Tikai pēc kāda laika vecākais no viņiem Man jautāja, kādēļ tad Jānim tomēr vajag smakt cietumā,
pie kam viņš tak Dieva un cilvēku priekšā nekad nav nogrēkojies.
2] Es saku: “Ja viņš to gribētu, viņš varētu arī būt brīvs! Mēness naktij gan dara labu pakalpojumu;
bet ja tas arī līdzās Saulei grib strīdēties par savu rangu, it kā tā gaisma arī dienā līdzās Saulei būtu tik
svarīga kā Saules, te Mēness ļoti maldās. Jo, ja reiz Saule ir te, tad Mēness mirdzums Zemei pavisam nav
nepieciešams. Vai jūs to saprotat?
3] Ja Jānis, kad pie Jordānas Es nācu pie viņa, Mani skaidri pazina, kas gan viņam pavēlēja, ka viņam
nebūtu Man jāseko? Viņš palika savā tuksnesī un vienmēr bija stingrākais grēku nožēlotājs, — un
tomēr nekad tak nebija grēkojis. Kādēļ tad viņš to darīja? — Viņš pats sevi nodeva Erodam; tagad lai
viņš lūko, kā ar lapsu tiks galā!
4] Bet sakiet viņam arī, ka Es neesmu nācis, varenajiem atņemt laicīgo varu, bet gan, viņus apliecināt
viņu valdnieku krēslos. Bet kas ar Mani vēlētos tiesāties, tas izturēs grūtu cīņu!”
5] Bet kad tie abi mācekļi no Manis saņēma un dzirdēja tādus vārdus, viņi neko vairs neatbildēja
178