10.04.2018 Views

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

nu, kas Man nāks pretī lai ar kādu atvainošanos! Jo katrs, kas te nopietni meklē, var un viņam vajag to<br />

atrast! Bet slimajām aitām un ēzeļiem, kuriem nebija ēstgribas, jāsaņem zāles, pēc kurām viņi noteikti<br />

jutīs izsalkumu pēc Debesu barības; bet tad viņi kā atveseļojušies ilgi tiks baroti ļoti homeopātiski! Un<br />

nu atkal pie Evaņģēlija!<br />

92. Kungs un Matejs. Pareiza kārtība vienmēr ir laba un derīga. Te daži piemēri:<br />

par mazgāšanos; par akmens izlasīšanu no lauka. Par Dieva viszināšanu.<br />

Cilvēku vadīšana. Par sargu gariem. “Dievs ir Mīlestība!” Par attiecībām starp<br />

Dievu kā tīrāko mīlestību un cilvēkiem. Mudinājums doties uz Kapernaumu.<br />

1] Dienu pēc tam, kad iepriekšējā dienā Es biju izdziedinājis galma vīra no Kapernaumas dēlu, Matejs<br />

ar saviem nedaudziem pantiem bija galā. Viņš Man rādīja darbu, kuru Es uzslavēju, tā kā tas bija īsi,<br />

bet labi un visu aptveroši uzrakstīts. Bet pēc tam, kad viņš savas rakstāmlietas bija iesaiņojis, viņš atkal<br />

nāk pie Manis un Man jautā, cik daudz rakstāmpiederumu viņam Kapernaumā varbūt vajadzēs; jo pagaidām<br />

viņš lietošanai Kapernaumā neiesaiņotas ir atstājis tikai četras tāfeles. Ja viņam varbūt vajag<br />

vairāk tāfeļu, tad no galvenā saiņa viņš tās varētu vieglāk paņemt nekā Kapernaumā.<br />

2] Es saku: “Ar tām četrām pietiek; bet pie tam Man tevi tomēr jādara uzmanīgu uz kādu tavu nelielu<br />

kļūdu tava paša lietu kārtībā! Pamatā tas gan nav svarīgi, bet, tā kā pie Manis viss jau ir noticis noteiktā<br />

kārtībā, tad no tevis nav prātīgi, ka tu savu rakstāmo saini jau iepriekš sasaiņoji un tikai pēc tam<br />

Man jautāji, cik tāfeles tev būs vajadzīgas! Ja Es nu būtu teicis: “Tev Kapernaumā būs vajadzīgas piecas<br />

tāfeles!”, tad tev vienas tāfeles dēļ vajadzētu atraisīt visu saini, kas tev acīmredzot būtu sagādājis nevajadzīgas<br />

pūles. Bet tu, Mana slepenā iespaida spiests, paturēji tieši pareizu skaitu un caur to sev ietaupīji<br />

pūles saini atkal atraisīt. Bet, kā Es tev jau iepriekš pieminēju, pamatā tas nav nekas svarīgs! Bet visās<br />

lietās, lai arī cik niecīgas tās bieži liekas, pareiza kārtība nereti ir ļoti derīga.<br />

3] Redzi, ja kāds rītā, pusdienās vai vakarā mazgājas un vispirms mazgā seju un tikai beigās rokas,<br />

tad viņš seju tik drīz nedabūs tīru, tā, ka viņš to aizskar ar netīrām rokām; bet, ja viņš vispirms nomazgā<br />

rokas, tad arī viņa seja, noberzta ar tīrām rokām, ātri un viegli kļūst tīra.<br />

4] Kādam cilvēkam bija akmeņains lauks, un viņš ar daudz pūlēm un čaklumu to attīrīja no akmeņiem;<br />

bet pie tam viņš ievēroja sekojošu labu kārtību. Vispirms viņš no lauka novāca lielākos akmeņus<br />

un ārpus lauka salika tos regulārā un taisnā leņķa kaudzē. Pēc tam viņš nolasīja mazāk lielos un tos salika<br />

otrā tikpat kārtīgā kaudzē. Un tā viņš rīkojās arī ar pārējiem, dabīgi, arvien mazākiem akmeņiem, un<br />

tā viņš izveidoja desmit akmens kaudzes, katru ar vienāda lieluma akmeņiem!<br />

5] Kaimiņi, kuri to redzēja un savus laukus tādā veidā no akmeņiem neattīrīja, bet gan lielos un<br />

mazos akmeņus sameta kopā pavisam nekārtīgās kaudzēs, teica: “Aplūkojiet šo nelgu, kā viņš spēlējas ar<br />

akmeņiem!”<br />

6] Bet pēc neilga laika pa ielu, kas veda garām laukam, devās viens būvmeistars, kas kādai celtnei<br />

meklēja akmeņus, kad viņš šeit redzēja tās desmit sakārtotās kaudzes, viņš gāja pie saimnieka, kuru<br />

kaimiņi bija dēvējuši par nelgu, un par četrdesmit sudraba grašiem tos atpirka; jo tā kārtotus viņš tos<br />

tūlīt varēja labi izlietot. Kad kaimiņi to manīja, tad arī viņi pienāca un teica: “Kungs, kādēļ tu nenāc pie<br />

mums? Redzi, mums ir tādi paši akmeņi, un mēs tev tos dodam par nedaudz grašiem, kamēr tu tādus<br />

pašus akmeņus esi nopircis par četrdesmit sudraba grašiem!” Bet būvmeistars saka: “Jūsu akmeņus man<br />

vispirms vajadzētu kārtot, kas man maksātu daudz laika, darba un pūļu; bet šie jau ir visi tā sakārtoti,<br />

ka tie man tieši ir vajadzīgi, un tā es labprātāk pārmaksāju par šiem, nekā es jūsējos ņemtu par velti!”<br />

Nu, protams, arī kaimiņi sāka kārtot savus akmeņus kaudzēs; bet bija par vēlu! Jo būvmeistaram pietika<br />

ar tiem, kurus viņš bija pircis no pirmā, un kaimiņi bija tikai velti pūlējušies!<br />

7] Tādēļ vienmēr un visā esat labākā kārtībā, ja tad nāk ienesīga peļņa, tad vispirms tā noteikti nāks<br />

pie tā, kur sastaps labu kārtību! Vēlākas pūles bieži un daudzreiz ir veltīgas! Vai tu šo līdzību aptver?”<br />

8] Matejs saka: “Ak, Kungs, kā to var nesaprast?! Tā ir tik gaiša un skaidra kā Saule pusdienas laikā!<br />

9] Bet es no Tevis vēlētos vēl uzzināt tikai to, kā Tev bija iespējams zināt, ka man Kapernaumā būs<br />

vajadzīgas tieši četras tāfeles. Jo dievišķā viszināšana man vēl vienmēr ir lielākā mīkla! Dažreiz Tu, iepriekš<br />

nevienam par to nejautājis, zini visu un pēc tā kārto savu ceļu; citreiz Tu atkal jautā kā mums<br />

līdzīgs un dari, it kā Tu nezinātu, kas tur vai tur ir noticis vai notiks! Kā tas nākas? Kungs, es lūdzu Tevi,<br />

dod man par to kādu nelielu gaismiņu!”<br />

117

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!