1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

16] Jaunekļi saka: “Jā, jā, tā tas gan ir noteikti un pareizi! Tātad atzīsti Kunga gribu un dari pēc tā,
tad tev tevī jau ir mūsu spēks un vara, kas nav nekas cits, kā Dieva tā Kunga skaidra griba! Mums pašiem
nav ne spēka, ne kādas varas, bet gan viss mūsu spēks un vara nav nekas cits, kā piepildīta Dieva
griba mūsos un caur mums!”
17] Es saku: “Nu labi no katras puses! Mēs un tāpat jūs visi, mīļie, esam spēcinājušies. Ceļamies atkal
no galdiem un dodamies tālākā ceļā!” Pēc šiem vārdiem visi pieceļas un kopā ar Mani dodas ārā.
65. Ziharā. — Jairuts pavada Kungu. Sargeņģeļu pakalpojums. Scēna ar romiešu
algotņiem.
1] Jairuts gan vēlas, lai Es pie viņa vēlētos pavadīt visu dienu; bet Es viņam norādu, ka šajā apvidū
ir vēl vairāki slimnieki, kurus Es tālāk dodamies gribu apciemot. Bet tad Jairuts Man lūdz, vai viņš, mazākais,
nedrīkstētu Mani pavadīt atpakaļ līdz pilsētai, un Es viņam to atļauju. Te viņš tūlīt dodas ceļā,
bet reizē lūdz abus jaunekļus, lai viņi vēlētos viņu pavadīt.
2] Bet jaunekļi saka: “Ir labāk, ka mēs paliekam šeit; jo viesi dārza zālē pie romiešiem tevi uzrādījuši
kā dumpinieku, un bez mums tavai mājai klātos slikti. Vai tu to saproti?”
3] Jairuts par tādu ziņu ļoti izbīstas un pār mēru uztraukts jautā: “Kāds sātans no cilvēka romiešiem
to ir paziņojis, un kas viņu varēja uz to pamudināt?”
4] Viens no jaunekļiem saka: “Redzi, Ziharā dzīvo tirgotāji, kuri nav tik laimīgi kā tu; viņi sev nevar
celt pilis un vēl mazāk, sev nopirkt krietni lielu zemes gabalu, kā tu to sev nopirki Arālijā pie Sarkanās
jūras. Tādi tirgotāji tātad apskauž tevi un tavu laicīgo laimi un viņiem ir liela vēlēšanās tevi pazudināt.
Ja mēs nebūtu pie tevis, šoreiz viņiem tas arī būtu izdevies; bet, tā kā mēs Kunga vārdā tevi
aizsargājam, tad šajā gadījumā tev nekas ļauns netiks nodarīts. Bet skaties, ka tu, mazākais, trīs dienas
neesi mājās.
5] Tas Jairutu nomierina un viņš kopā ar Mani ātri dodas ārā no pils.
6] Kad mēs tieši dodamies pāri pils pagalmam, mums pretī nāk bars romiešu algotņu un tiesas kalpu,
mūsu priekšā apstājas un pavēl mums neiet tālāk. Bet Es Pats izeju priekšā un rādu viņiem Nikodema
liecību. Bet barvedis saka: “Kur ir pamatotas aizdomas par sacelšanos pret Romu, tā neko nedod!”
7] Es saku: “Ko tad tu no mums gribi? Uz šo soli tevi spieda skauģu bara nekaunīgākie meli; bet
Es tev saku, ka tajā nav neviena patiesa vārda! Bet ja tu tik labprāt uzklausi melus, tad jo labprātāk uzklausi
arī patiesību, kurai tu te atrodi vairāk liecinieku, nekā pilsētā dažu ļaunu skauģu nekaunīgākiem
meliem!”
8] Barvedis saka: “Tā ir tukša atrunāšanās un man neko nenozīmē. Patiesība uzzināma tikai, konfrontējoties
tiesas priekšā; tādēļ kopā ar mums pavisam labprātīgi tūdaļ stājaties tiesas priekšā, citādi
mēs pielietosim varu!
9] Es saku: “Tur ir tā pils; vienīgi kungs jums ir uzrādīts kā dumpinieks, ejiet tur un izmeklējiet, vai
jūs varat atklāt kādu sacelšanos! — Bet ja jūs gribat ar varu mūs piespiest jums sekot jūsu netaisnās tiesas
priekšā, tad arī mēs būsim spējīgi likt pretī patiesu varu, un redzēs, kas pie tam zaudēs! Tātad dariet,
kā jūs gribat! Mans laiks vēl nav klāt; Es jums teicu, ka šeit nav nekāda nozieguma! Bet kam ir taisnība,
tam caur cīņu ar vārdiem un darbiem taisnība arī jāaizsargā!”
10] Barvedis pārskata manu skaitā lielo sabiedrību un pavēl mūs visus tūlīt sagūstīt un sasiet. Vispirms
viņa algotņi un tiesas kalpi uzbrūk jaunekļiem, bet jaunekļi no viņiem vienmēr tik veikli izvairās,
ka viņiem tā arī neizdodas nevienu sagūstīt. Kad jaunekļi un tiesas kalpi ar algotņiem tā nopūlas un ļoti
izklīst, jo jaunekļi izskata pēc bēg uz visām pusēm, tad ES barvedim saku: “Man šķiet, ka tev būs grūti
mūs sagūstīt.” Barvedis grib Man cirst ar zobenu; bet acumirklī viens no jaunekļiem viņam zobenu atņem,
neredzami tālu to uzmet gaisā un tā to iznīcina.
11] Es barvedim saku: “Nu, ar ko tu man tagad cirtīsi vai dursi?” Barvedis, pavisam traks no dusmām,
saka: “Tātad tā šeit tiek respektēta Romas vara?! Labi, es zināšu darīt zināmu Romā un pēc īsa
laika apskatiet atkal šo apvidu un tad sakiet, vai tas vēl būs tas pats? Ne akmenim nav jātiek atstātam
vienam uz otra!
12] Bet Es viņam norādu, ka jaunekļi visus algotņus un tiesas kalpus nupat sasaistītus ar virvēm
dzen sev pa priekšu! Kad barvedis to ierauga, viņš sāk piesaukt Zevu un Marsu un pat fūrijas, lai tie vēlas
viņu pasargāt no šāda negoda!
86