Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

iztīrīji templi no

iztīrīji templi no mēsliem, tā būtu sacēlusi milzīgu traci! Bet viens patiesi krietns vīrs vārdā Nikodēms prata šos zeļļus, kuru nu ir gandrīz tik daudz, cik zāles uz zemes, saturēt grožos. Tur bija līdz nāvei jāsmejas, ka viņš ar lielu viltību prata viņiem padarīt aptveramu to, ka šī tempļa tīrīšana tika pielaista tieši no Dieva, lai caur to tā kalpotājiem iegūtu ļoti daudz naudas, pie kam tieši tirgotāji, naudas mainītāji un baložu pārdevēji bija tie, kas, izņemot nelielo vietas nodevu, Dieva kastē nekad nelika nekādu upuri, kamēr viņiem taču piederēja lielākā nauda visā Jeruzalemē! Lielākā daļa tam piekrita, un daži teica: “Nu viņam arī nākamos svētkos jānāk ar savu brīnumspēku, viņš ir izlietojams!” Bet daži, kas caur uzticamiem aģentiem paši templī piekopa maiņas tirdzniecību, dabīgi, ar šo vēlēšanos tieši nebija pilnīgi apmierināti. Bet, neskatoties uz to, es Tev apgalvoju, ka kādos nākamos svētkos tempļa tīrīšanas dēļ Tev no salašņām netiks aizskarts ne mats, jo pagājušos tu viņiem esi sagādājis ievērojamu naudas summu. Tādēļ, ja tev reiz atkal līdzīgās darīšanās jāiet uz Jeruzalemi, tad ierodies tajā tikai pavisam slepeni; citādi Tu templi atradīsi jau iztīrītu; jo šie sīktirgotāji, naudas mainītāji un lopu tirgotāji uz visām pusēm ir izsūtījuši spiegus, kuriem Tevi tavos ceļos jānovēro, līdzīgi to dara arī zināmie, ārkārtīgi sliktie tempļa kalpotāji. Pie tiem, kurus es uz ceļa liku apcietināt, bija daudz tādu zeļļu; es neticu, ka starp viņiem atradās divi godīgi! 7] Es saku: “Nu, to prieku Es viņiem jau varu sagādāt vēlreiz; bet pēc tam, esi pilnīgi drošs, templī savu darbību vairs neuzsāks neviens naudas mainītājs un tirgotājs! Kad Es Jeruzalemē ieiešu pēdējo reizi, tad Es arī templi vēlreiz šķīstīšu tā, kā Es to iepriekš esmu šķīstījis!” 8] Pēc šī apgalvojuma pie virsnieka pienāk kāds rotas vadītājs un virsniekam ziņo, ka grupa gatava doties tālāk. Virsnieks no Manis atvadās un vēlreiz atgādina Kapernaumā viņu noteikti apciemot. Pēc tam saimnieks nes labas brokastis, un visi viesi tajās ņem dalību. 89. Jēzus lūdz par visiem Savējiem, atlaiž brāļus kārtot viņu mājas saimniecību un dod Savējiem padomu par nodevu kārtību. Par Tomu un Iskariotu. Pēteris un Kungs. “Kur trūkst ticības, tur mums ir maz darba.” Mielasta labākā garšviela. Slimību dziedināšana caur roku uzlikšanu. Dziedinošas zāles. Mācekļu atgriešanās. Jaunais Markus, Pētera dēls. Toma labais zvejas loms. Iskariota būtība. 1] Pēc ieturētām brokastīm Es visiem klātesošajiem saku: “Ja kādam viņa saimniecībā kaut kas kārtojams un veicams, tad šim mērķim viņš no šejienes var pāris dienas attālināties; bet trešā dienā viņam atkal vajag ierasties! Jo Es nu pāris dienas uzturēšos šeit Kānā un Pats Sev atvēlēšu nelielu atpūtu. Bet kam līdz mājām ir pārāk tālu, var palikt šeit, kā arī tie, kas negrib Mani atstāt! Bet Es šeit divas dienas neko nemācīšu un nedarīšu, bet gan — kā teikts — tikai atpūtīšos un par jums visiem lūgšu Tēvu. 2] Tad pie Manis pienāk Marija un Mani pieci brāļi un Man jautā, vai arī viņi drīkstētu uz pāris dienām doties uz Nācareti un tur savest kārtībā saimniecību. 3] Un Es saku: “Ejiet un dariet tā, jo Maniem mācekļiem pasaulē arī savā mājsaimniecībā vajag būt kārtīgiem! Bet uz pāris gadiem nododiet un izīrējiet savu saimniecību kādam nabagam, bet, ievērojiet labi, bez nodevām! Jo jums kā Maniem brāļiem un mācekļiem visā nākotnē ne no viena nav jāprasa kāda noma vai alga, bet gan jāņem tikai tas, kas jums tiek dots labprātīgi!” Brāļi kopā ar Mariju to apsola un dodas uz Nācareti. 4] Bet no mācekļiem, kuri Man no Betaboras, kur Jānis kristīja, bija sekojuši, uz mājām gāja tikai Toms, ar apņemšanos tur Man iegūt vēl vairākus mācekļus, ko viņš tad arī darīja. Bet starp viņiem bija arī zināmais Jūdas, kas nebija nekāds īstens galilietis, vārdā Iskariots, kas vēlāk Mani nodeva. Līdz zināmam laikam viņš bija dedzīgākais no visiem Maniem mācekļiem. Viņš visur uzstājās kā maksātājs un visur visu samaksāja un zināmā mērā bija kā sūtnis un direktors visur, kur Es vēlāk gāju. Bet viņš arī slepenībā prata Manu darbību un Mācību pārvērst naudā, un šī naudas kāre viņu beigās arī padarīja par to, kas viņš kļuva, tieši — Mans nodevējs! Bet Pēteris un citi mācekļi, kas Man bija sekojuši no Betaboras, palika. 5] Kad Es Pēterim jautāju, vai arī viņš uz pāris dienām negrib iet uz mājām, Pēteris teica: “Kungs, mani no Tevis var šķirt tikai nāve vai pavēle no Tavas mutes! Es Tomam devu uzdevumu, ka viņam jāsaka manam dēlam Markum, ka viņam jānāk šeit, jo viņš būtu izmantojams, pie kam viņš rakstos ir gandrīz tikpat prasmīgs kā Matejs! Bet tas arī ir viss, ko es nu liku nokārtot savā mājas saimniecībā; par 112

visu pārējo jau tāpat rūpējies Tu, mans Kungs un mans Dievs! — Es saku: “Ne tik skaļi Mans Simon Pēteri, jo šeit mēs neesam Ziharā. Bet te ir daži, kuri vēl nav tik tālu, kā tu; viņi varētu dusmoties. Tādēļ pietiek, ka turpmāk tu Mani dēvē “Kungs”; pārējo pagaidām paturi vienīgi savā sirdī, kuru Es labi pazīstu!” 6] Ar šo atbildi Pēteris ir mierā un Man jautā, vai Kānā veselas divas dienas mums pavisam nekas nav jādara. Bet Es saku: “Tas lai ir tālu no mums; bet tik sasprindzināti kā Ziharā mēs šeit nestrādāsim. Laicīgi mēs šeit īstenībā esam tēvzemē un tu zini cik daudz kāds pravietis tiek atzīts dzimtenē! Tādēļ arī savā īstajā sfērā mēs šeit daudz nedarīsim un nemācīsim, jo, kur trūkst ticības, tur mums ir maz darba. Tādēļ mēs šeit, kā teikts, pāris dienas labi atpūtīsimies un nedaudz tālāk sagatavosimies turpmākajam!” 7] Pēc šiem vārdiem nāk Matejs un Man jautā, vai varbūt šajās divās dienās viņam šeit dažs labs nav jāatzīmē, ko viņš Ziharā ir redzējis un dzirdējis. 8] Bet Es saku: “Ja jau tu noteikti gribi ko darīt, tad vēl pāris reizes noraksti Kalna sprediķi, un no tā šeit Kānā, un, proti, pie saimnieka, jāpaliek vienam eksemplāram un vienu atstāsim Kapernaumā; jo arī tur mums citādi nebūs daudz ko darīt. 9] Bet nu nāk saimnieks un Man jautā, ko Es vēlētos ēst pusdienās. Un Es viņam saku “Draugs, kādēļ tāds lieks jautājums?! Pirms brokastīm tu taču Man nejautāji, un, redzi, tās man garšoja ļoti labi! Tātad Man garšos arī pusdienas! Es tev saku, katrs ēdiens, kurā kā garšviela ir devēja cēlā un mīlestības pilnā sirds, garšo labāk kā dārgākās lietas, kas lepojas uz patmīlīgu rīmu galdiem un ar savu ambrozijas smaržu piepilda zāles!” Ar šo atbildi mūsu jaunais saimnieks bija pilnīgi apmierināts un tad ar priecīgāko sirdi darīja visu iespējamo, lai pusdienās mūs, cik iespējams, labāk apkalpotu. 10] Un tā divas dienas pagāja dažās labās sarunās un šīs mazās pilsētas pilsoņu daudzveidīgos apciemojumos. 11] Tikai caur roku uzlikšanu tika izdziedināti arī daži slimnieki, un Es vienam krietnam ārstam, kas dziedināšanu caur roku uzlikšanu nevarēja saprast, rādīju daudzas dziedinošas zāles un citas lietas, caur kurām viņš tad daudzus ārstēja un iemantoja slavenu vārdu. 12] Bet trešajā dienā visi, izņemot māti Mariju un četrus vecākos brāļus, kuri uz divām dienām bija aizgājuši uz savām mājām, atkal atgriezās un no visām pusēm atveda līdz jaunus mācekļus. Tieši Toms šajā ziņā bija vilcis bagātu lomu un atnesa līdz arī daudz ceptu zivju, jo viņš zināja, ka Es labprāt ēdu tādas zivis. 13] Tāpat arī jaunais Markus savam tēvam Simonam atnesa daudz sveicienu un daudz labi ceptu zivju, un Iskariots atnesa daudz naudas un īsti daudz dzīvības sabiedrībā; jo viņš bija ļoti dzīvs un darbīgs un visu kārtoja, Es viņam ārkārtīgi patiku, un viņš zināja daudz stāstīt par dažādiem notikumiem, kas šur un tur bija notikuši plašajā Romas valstī. 14] Kad nu mēs tā bijām kopā, Es gribēju doties tālākā ceļā, bet saimnieks Man lūdza, lai Es palieku vēl tikai līdz vakaram, jo tagad ārā esot ļoti karsts. Un es paliku līdz vakaram. Bet kad saule sāka ļoti tuvoties rietam, Es sabiedrībai atgādināju būt gatavai aizceļošanai, jo līdz ar saules norietēšanu Es gribu doties tālākā ceļā. 90. Ķēniņa galma vīra dēla izdziedināšana. Pēdējā pateicība un atgriešanās. Kornēlija runa par vienīgo Kungam patīkamo godināšanu. Mājiens par toreizējā laika aprēķināšanu. (Jāņa ev. 4:47–53) 47. Un bija viens ķēniņa galma vīrs, kuram Kapernaumā gulēja slims dēls. Viņš (slimā dēla tēvs), dzirdējis, ka Jēzus no Jūdejas atnācis uz Galileju, nogāja pie Viņa (Kānā) un lūdza Viņu, lai Viņš nāktu (uz Kapernaumu) un palīdzētu viņa dēlam; jo tas gulēja uz miršanu. 1] Kad mēs gribējām doties ceļā, te gandrīz bez elpas pie Manis piesteidzās viens ķēnišķas izcelsmes vīrs un tuvs tā virsnieka, kas pirms pāris dienām devās uz Kapernaumu, radinieks; jo viņš caur virsnieku bija uzzinājis, ka Es no Jūdejas atkal esmu atgriezies Galilejā. Šim ķēnišķas izcelsmes vīram bija viens vienīgs dēls, kuru pēkšņi bija sagrābis ļauns drudzis, un ārsts, kad viņš Kapernaumā slimnieku redzēja, tūlīt atzina, ka viņš esot neizdziedināms. Dēla tēvs bija izmisis un aiz bēdām nezināja, ko darīt. Tad pie viņa nāca virsnieks Kornēlijs un teica: “Brāli, te ir rodams padoms! No šejienes līdz Kānai labam gājējam ir tikko stundas ceļš. Tur uzturas slavenais dziednieks Jēzus no Nācaretes. Pirms došanās šurp es pats Viņu tur sastapu un ar Viņu runāju! Viņš noteikti vēl būs tur, jo Viņš man apso- 113