1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

ir bīstamākas kā jebkad parasti, kad tās neguļ!
8] Tempļa kalpi, pilni ļaunas viltības un intrigu, arī guļ kā odžu dzimums ziemā; bet caur jūsu
drosmīgām prasībām jūs viņus ar varu esat pamodinājuši no viņu miega. Tādēļ uzmanieties, ka viņi
jums nekļūst bīstami, jo šai laulības pārkāpēju sugai ir liels prieks, ja vien var darīt ļaunu!”
9] Visi atzina Manu vārdu patiesību un nožēloja, ka caur viņu neapdomību ir izdarījuši tādu ļaunumu!
Bet Es viņus mierināju un viņiem saku, ka viņiem par šīm Kapernaumā veiktajām zīmēm nekas
nav jārunā, izņemot nedaudziem uzticamākiem patiesības draugiem, kuri arī prot klusēt! Un viņi man
to apsolīja.
10] Bet starp viņiem bija viens, kurš gan priesterībai nepiederēja, tomēr rakstos bija ļoti izglītots.
11] Viņš iznāca pūļa priekšā un ļoti nopietnā tonī runāja: “Klausieties, mīļie draugi un brāļi! Šajā
darbā es nu kaut ko esmu atradis, kas te izsaka vairāk, nekā jūs te sakāt: “Redzi, šis vīrs ir patiess pravietis!”
Es domāju, ka šis darbs ir noticis, lai mūsu acu priekšā pilnīgi piepildās tas, ko pravietis Jesaja
pareģoja, kad viņš teica: “Viņš uzņēmās uz Sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas! (Jes. 53, 4; izd.) Vai
jūs neko neievērojāt? Vai jūs patiesi neko neievērojāt, ko tas izsaka?”
12] Ļaudis runātāju pārsteigti uzlūko; jo viņi viņu nesaprot. Bet viņš vēlreiz atkārto savu jautājumu,
un, tā kā ļaudis vēl nesaprot to, ko viņš no Jesaja bija minējis, viņš runā: “Akliem ir grūti sprediķot par
varavīksnes krāsām!”
13] Es viņam saku: “Esi mierīgs; tā ir labāk, ka šie ļaudis pagaidām to neaptver! Jo ja šie ļaudis to
aptvertu, viņi skrietu pie priesteriem un tur sāktu ar viņiem vareni izrēķināties; un tas, izejot no Manas
Mācības principa, nebūtu labi ne jums, ne Man! Bet kad pienāks īstais laiks, tad viņi aptvers un ar rokām
satvers, ko pravietis ir runājis!”
14] Ar šo lēmumu runātājs ir mierā, un ļaudis, kuru apsēstos un slimos Es šajā vakarā dziedināju,
kopā ar saviem pilnīgi izdziedinātajiem attālinās.
15] Bet kad ļaudis Kapernaumā nonāk mājās, viņi starp saviem pazīstamiem tomēr saceļ lielu
trauksmi un nākamā rītā, kad tikko vēl sāk aust gaisma, ap Pētera māju ir sapulcējies nepārskatāmi liels
ļaužu pūlis, lai redzētu Mani, Kas iepriekšējā vakarā esmu veicis tik nedzirdēti lielu brīnumdarbu! Bet
Pēteris Man jautā, kas te būtu darāms, tā kā ap māju cilvēku kļūst arvien vairāk.
16] Es saku: “Sakārto lielo kuģi, un mēs tūlīt brauksim uz jūras pavisam otro krastu; citādi mēs šeit
piedzīvosim lielu traci! (Mateja ev. 8:10) Ļaudīm gan te ir labākie nodomi; bet aiz ļaudīm pielavīsies arī
priesterība, un ar viņiem pagaidām negribam būt nekādos sakaros!”
17] Pēteris tūlīt sakārto lielo kuģi, kurā mēs tūlīt arī iekāpjam, un pie laba vēja tūdaļ ātri braucam
pāri jūrai.
18] Bet pirms Es ar mācekļiem iekāpu kuģī, pie Manis pienāca kāds rakstu mācītājs no Kapernaumas
un teica: “Meistar, atļauj man, ka arī es sekoju tev, kurp tu dodies!”(Mateja ev. 8:19) Bet, tā kā Es
tūlīt redzēju, ka viņa slepenais iemesls, kādēļ viņš patiesībā gribēja Man sekot, pavisam nebija slavējams,
un ka viņam mazsvarīga bija Mana Mācība un Mani darbi, bet gan svarīgs tikai savs vēders un lai
izdevīgā brīdī varētu Mani nodot, tad Es kratīju galvu un viņam teicu: “Lapsām ir alas un putniem zem
debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam šajā pasaulē par īpašumu nav nekas, pat arī ne akmens, lai viņš uz
tā noliktu Savu galvu!” (Mateja ev. 8:20)
19] Un rakstu mācītājs Mani saprata, pagriezās un devās uz mājām. Jo caur to es viņam biju devis
saprast, ka arī viņš ir viltīga lapsa un tādēļ viņam ir sava ala (viņa labi atalgotā vieta), un ka viņa veida
putniem, kuri dzīvo zem debesīm, tas nozīmē, dziļi zem Dievišķās patiesības un mīlestības, viņiem ir
viņu ligzdas, t.i., rīšanas un atpūtas vietas, kur viņi saplosa savu laupījumu. Bet pie Cilvēka Dēla no
visām pasaulīgām krāpšanām nekas nav sastopams, pat ne tā dēvētais nepieciešamais politiskais triks
(akmens), uz kura šad un tad varētu likt atpūsties sirdsapziņai. Rakstu mācītājs saprata Mani pareizi un,
kā jau iepriekš minēts, ne vārdu neiebilstot atgriezās Kapernaumā.
103. “Ļaujiet mirušiem aprakt savus mirušos!” Kungs ar Savējiem patveras
no ļaužu drūzmas kuģī. Vētra uz jūras. Kungs kuģī guļ un tiek no
Savējiem modināts. ‘’Ak, jūs mazdūšīgie!” Vētra apklust — cilvēku izbrīns.
(Mateja ev. 8:21–27)
1] Bet pirms iekāpšanas kuģī pie Manis pienāk viens no Maniem mācekļiem un lūdz Man, lai
128