1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

līcim, un viņiem nav jāzina, uz kurieni mēs esam aizbraukuši.”
11] Barams nu ātri iet augšā uz klāja un saka: “Mani cienījamie priekšnieka sūtņi! Man ir no sirds
žēl, ka es jums no Kunga Jēzus nevaru atnest nekādu labvēlīgu atbildi. Bet pie tā ir vainīgi paši kapernaumieši;
jo toreiz, kad viņš priekšnieka meitiņu no redzamākās un jūtamākās nāves patiesi atkal
atmodināja pilnīgai dzīvībai, tad nepagāja pārāk ilgs laiks, kad viņi, farizeji, Viņu pasludināja pilnīgi par
krāpnieku un visai tautai parādīja un teica, ka Jairuss tikai gribēja Jēzu pārbaudīt un tādēļ pavisam veselo
meitiņu nolika uz speciāli ierīkotās nāves gultas; un krāpnieks Jēzus, kuram nebija ne jausmas par
lamatām, kas viņam bija uzstādītas, tad, protams, ļoti viegli viņu no nāves pamodināja dzīvībai, ko viņš
panāca caur to, — kā es no drošiem avotiem dzirdēju, — ka viņš viņai, jo beigās tomēr pamanīja, ka
viņa ir dzīva, ļoti stipri spiezdams saķēra roku un beigās viņa labāk piecēlās, nekā lai vēl ilgāk paciestu
spēcīgā spiediena sāpes.
12] Priekšnieka nodoms — kā es esmu dzirdējis, īstenībā gan bijis, ka meitenītei nebūtu jāļaujas
pamodināties, lai tad Jēzu kā patiesu krāpnieku varētu sagūstīt un pazudināt. Bet caur meitas pamošanos
šis skaistais plāns tautas priekšā izjucis, jo ļaudis stingri palika pie domām, ka meita, kura iepriekš
pāris dienas šim mērķim mākslīgi tikā rādīta kā slima, patiesi tika pamodināta no nāves.
13] Tādēļ tagad viņa no Viņa nekad netiks uzlūkota, izņemot varbūt reiz kapā kā jau pa pusei
satrūdējusi.
14] Ar šādu atbildi nu atgriezieties atkal mājās un sakiet to jūsu priekšniekam, lai viņš pats sevī pamana,
cik viņa sirds ir pilna melnākās nepateicības. Viņš nekādā gadījumā neiet uz Kapernaumu; jo šo
vietu uz mūžību ir svētījis no apakšas!”
15] Pēc šiem vārdiem Barams liek ātri uzvilkt buras; nu, kad buras ir uzvilktas, arī vējš ir klāt un
abus kuģus tik ātri dzen tālāk, ka kapernaumiešu kuģis, kuram nebija buras un kurš arī citādi bija ļoti
niecīgs, zems satiksmes līdzeklis, nedaudzos acumirkļos atpalika tik tālu, ka mūs pilnīgi pazaudēja no
redzesloka un, kad mēs līča augšgalā piestājām pie Kisas un izkāpām krastā un kuģiem tukšiem ļāvām
ieiet lielajā līcī, tad vējš arī strauji mainījās un spēcīgi pūta pret Kapernaumu.
228. Jairuss kopā ar ārstiem pie savas meitas Sāras nāves gultas. Borus no
Nācaretes pasaka viņam patiesību. Farizeju draudi. Borusa praktiska atbilde
un atkklāti kritisks jautājums Jairusam.
1] Kad mēs uzkāpām diezgan ievērojami augstā pakalnā, kas pacēlās lielā līča augšpusē, kura pakājē
ir uzcelta zināmā viesnīca, tad mēs tālumā ieraudzījām Kapernaumas kuģi cīnāmies ar viļņiem, un, tā
kā vējš sāka arvien vairāk un vairāk pieņemties spēkā, tad kuģinieki ievilka airus un tā taisnā līnijā ļāvās
piedzīties Kapernaumas ostai.
2] Viegli iedomāties, kādu seju rādīja Jairuss, kad pēc Manis sūtītie sūtņi viņam atnesa ziņu, kuru
Es viņiem caur Baramu nodevu.
3] Jairuss ātri no visas plašās apkārtnes sasauca kopā ārstus, — arī ārsts no Nācaretes tika atvests, jo
viņš it kā Mans māceklis bija izdaudzināts kā brīnumārsts, pie kam viņš tikai caur roku uzlikšanu parasti
arī acumirklī izdziedināja ļoti smagus slimniekus.
4] Bet kad viņš nonāca Kapernaumā un ieraudzīja ļoti slimo meitu, tad viņš paraustīja plecus un
pie slimības gultas stāvošajiem ārstiem teica: “Te var palīdzēt tikai Tas, Kas viņu ir radījis! Redziet, meitene
kādos svētkos ļoti sakarsusi un iedzērusi aukstu dzērienu un caur to ir dabūjusi ātro plaušu sabrukumu;
augstākais, septiņās dienās ar viņu ir un vajag būt galā! Mēs viņai nevaram radīt kādas jaunas
plaušas un tātad arī par visas pasaules algu nevaram viņai palīdzēt.
5] Jairuss saka: “Kā tu domā, vai kā dievišķi slavenais Jēzus, kas manu meitu jau reiz pamodināja
no patiesas nāves, tāpat kā priekšnieka Kornēlija meitu, pie kuras pirms dažām dienām mana meita dabūja
šo slimību, arī vairs nevarētu šo slimību izdziedināt?”
6] Ārsts no Nācaretes saka: “Ak jā, Viņš gan, ja Viņš to gribētu! Bet jūs jau aizsūtījāt sūtņus, domāju,
uz Kisu, kur Viņš nu pa lielākai daļai uzturas pie Jonaela; bet Viņš ar pilnām tiesībām lika nodot
noraidošu atbildi, kāda iemesla dēļ mēs tad tikām šeit sasaukti un neko vairs nevaram darīt!”
7] Jairuss saka: “Es tak liku Viņu lūgt vispieklājīgākā veidā; un Viņš, kurš sprediķo tikai mīlestību
un ka jādara labu pat saviem ienaidniekiem, maniem pie viņa sūtītiem sūtņiem dod tādu atbildi!”
8] Ārsts no Nācaretes saka: “Nekādu citu, kādu jūs visi, kas sevi dēvējat par Visaugstākā kalpotā-
275