Views
1 week ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

jeb vai mums jāgaida uz

jeb vai mums jāgaida uz kādu citu?” Ko Viņš jums uz to teiks, to tad ievērojiet un pasakiet man! Tikai pēc tam es jums došu pilnīgu atbildi.” 10] Pēc tam vairāki Jāņa mācekļi devās pie Manis un jautāja Man tā, kā Jānis viņiem bija teicis. Bet Es viņiem devu zināmo atbildi, ka viņiem jāsaka Jānim, ko viņi redz, proti, ka aklie redz, tizlie iet, kurlie dzird, un ka nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs par Dieva Valstību! Un labi tam, kas pie manis neapgrēkojas! — Ar to mācekļi atkal atgriežas atpakaļ pie Jāņa un viņam tūlīt izstāsta, ko viņi ir redzējuši un dzirdējuši. 24. Jāņa Kristītāja skaidrākā, lielākā un pēdējā liecība par Kungu. Kas ir līgava un kas līgavainis? Jāņa pazemība. Dieva noslēpums kā Tēvs un dēls. Mūžīgas dzīvības noteikums: ticība Dēlam. (Jāņa ev. 3:27–36) 27. Bet Jānis atbildēja un teica: Cilvēks neko nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm. 1] Jānis saņemas un saka saviem skolniekiem: “Klausieties, man liekas tā: cilvēks neko nevar paņemt, sevišķi gara lietās, ja tas viņam pirms tam nav ticis iedots no debesīm. Tas ārkārtējais cilvēks, Kas viņā pusē pie Jordānas lika, lai es viņu kristītu, pār Kuru es gaiša mākonīša veidā redzēju nolaižamies Dieva garu — tik maigi, kā balodis nolaižas uz savas ligzdas malas, un Kam es devu liecību, kā tīrs cilvēks nebūtu varējis Sev ņemt to, kas Viņam ir; bet Viņš ir vairāk nekā tīrs cilvēks, un, liekas, Viņam ir vara, no debesīm pašam sev ņemt un ņemto paturēt vai dot, kam Viņš grib! Un es domāju, ka mēs visi to, kas mums ir, esam saņēmuši no Viņa žēlastības, un tad jau nav iespējams, ka mēs varētu pavēlēt, ko un kā Viņam jādara. Viņš dod, — bet mēs esam tie, kas no Viņa ņemam. Viņam rokās ir vētījamā lāpsta: Viņš slaucīs Savu klonu, kā Viņš grib, un kviešus sakrās Savos šķūņos, bet pelavas sadedzinās ar mūžīgu uguni un ar pelniem darīs, ko vēlēsies! 28. Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet gan tikai šeit sūtīts pirms viņa. 2] Jūs paši esat man liecinieki, ka es priesteru un levītu priekšā, kas no Jeruzālemes ir nākuši pie manis, esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet gan pirms viņa atsūtīts! Kā gan tad es varētu nopelt to, ko dara Tas, Kuram rokā ir Paša vētījamā lāpsta? Viņš savu klonu slauka, kā Viņš grib, mēs Viņam nevaram dot nekādu likumu! Jo tīrums (pasaule) ir Viņa, tāpat arī kvieši (Dieva bērni) un pelavas (pasaules vai velna bērni), un Viņa ir šķūnis (debesis), un Viņa ir uguns (elle), kas nekad neizdziest! 29. Kam ir līgava, tas ir līgavainis (Kungs); bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās Viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies. 3] Kam ir līgava (debesu gudrība), tas ir patiess līgavainis; bet līgavaiņa draugs stāv un klausās Viņā un ļoti priecājas par līgavaiņa balsi. Un redzat, šis prieks tagad ar mani ir piepildījies! Bet, kad nāk Pats Kungs, tad vēstneša amats ir beidzies. Jo vēstnesim nav darāms nekas cits, kā vienīgi pasludināt Kunga atnākšanu; ja Kungs ir te, tad vēstnesis vairs nav noderīgs! 30. Viņam vajag augt, bet man — iet mazumā. 4] Tāpēc man tagad vajag iet mazumā; bet viņam kā Kungam šis zemes cilvēku vidū vajag augt. Kopš es nācu pie jums kā sūtīts vēstnesis, jūs vienmēr bijāt mani mācekļi; kurš no jums no manas mutes jebkad ir dzirdējis, ka es sevi tādēļ būtu slavējis?! Pienācīgo slavu es vienmēr saglabāju Tam, Kam tā pienākas. Ja es liecināju, ka neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpju siksnas, tad es tak noteikti sevi nepaaugstināju, bet vienīgi Viņam devu visu godu, kuru man gribēja parādīt cilvēku aklība! Un tādēļ es vēlreiz saku: tagad mans amats ir beidzies! Kad nāk pats Kungs, Viņa priekštecis vairs nav vajadzīgs, tāpēc vēstnesim (miesai) tagad vajag iet mazumā un viņam kā Kungam (garam) vajag augt pāri visai miesai! Ir liela starpība starp vēstnesi un To, Kas no Paša varas vēstnesi sūta, kurp Viņš grib. 31. Kas šeit nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, tas ir no zemes. Bet kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem. 5] Tas, Kuram ir vara dot likumu, ir augšā; un tas, kuram vajag paklausīt, ir lejā. Bet pēc taisnības neviens gan nevar būt augšā, ja viņš nav nācis no augšienes. Kas patiesi nāk no augšienes, tas ir pār visiem. Kas ir no zemes, tas nekad nevar būt no augšienes, bet vienmēr tikai no zemes un nevar runāt ko citu, kā par zemi. Bet, kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem, jo Viņš ir tas Kungs un tātad var darīt, ko Viņš grib, un var kristīt ar ūdeni, uguni un Garu, jo tas viss ir Viņa. 6] Bet es domāju, ka Viņš Pats tomēr krista ne ar ūdeni, bet tikai ar Gara uguni; bet Viņa mācek- 38

ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos, kuri no manis nav saņēmuši ūdens kristību, vispirms kristīs manā veidā. Ūdens kristība cilvēkam neko nelīdzētu, ja pēc tam viņš netiktu kristīts ar Dieva Garu. 32. Un liecina, ko viņš ir redzējis un dzirdējis; un tomēr viņa liecību gandrīz neviens negrib pieņemt. 7] Ūdens neliecina ne par ko citu, kā par ūdeni, tas ādu dara tīru no zemes netīrumiem. Bet Dieva Gars, ar kuru var kristīt vienīgi tikai Kungs, tā kā Dieva Gars ir Viņa Gars, liecina par Dievu un par to, ko vienīgi Viņš Dievā vienmēr redz un dzird. 8] Bet diemžēl, tagad vēl gandrīz neviens šo svēto liecību nepieņem. Jo, kas ir pīšļi, ir pīšļi un tie nevar garu pieņemt. Pīšļiem iepriekš vajag iet caur uguni un tur pašiem tapt par garu; jo īsta uguns aprij visu, izņemot garu, kas pats ir varena uguns. Tāpēc arī Kunga Gara kristība daudzus iznīcinās, un tāpēc daudzi baidīsies to pieņemt. 33. Bet kas arī pieņem, tas (sevī) apzīmogo to, ka Dievs patiesi ir (dabīgi Tajā, Kas viņam caur kristību ar Dieva Garu deva liecību). 9] Bet kas šo kristību un svēto liecību tajā pieņems, tas pasaules priekšā sevī aizzīmogos to, ka Tas, Kas viņu ir kristījis ar Svēto garu, Pats ir vispatiesākais Dievs un vienīgais var dot mūžīgu dzīvību. Jūs gan tagad sevī sakāt: “Kāpēc caur Dieva debesu liecību par Dievu sevi aizzīmogot?” Es jums jau esmu sacījis: Pīšļi ir un paliek pīšļi, un gars ir un paliek gars; bet, ja zemes cilvēks, kas pamatu pamatos ir no pīšļiem, savos pīšļos manto garu, vai tad gars viņam paliks, ja viņš to sevī, t.i., sirdī labi nesaglabās? 10] Jeb varbūt ir kāds noteikts mērs, pēc kura gars tiktu izdalīts, lai katrs zinātu, cik daudz gara viņš ir mantojis? Bet, ja tāds mērs nav noteikts, tad šim zemes pīšļu cilvēkam savā sirdī vajag atvērt vienu mēru saņemtajam garam; un ja Gars šajā mērā ir devies uz paliekamu mieru un tādā mierā jauno mēru piepildījis, tikai tad pīšļa cilvēks pamanīs sevī pašā, cik viņš Gara ir mantojis. 11] Bet ko jums palīdzētu, ja jūs pie jūras smeltu ūdeni caurumotā traukā? Vai jūs jebkad varētu teikt un atzīt, ka no jums neizsmeļamās jūras esat izsmēlis tik un tik daudz ūdens? Bet, ja šis trauks ir vesels, tad jau gan arī jūs izmērīsiet, cik jums tajā traukā ir jūras ūdens? Bet jūras ūdens viscaur ir vienāds; daudz vai maz, tas ir vienalga. Pati jūra tādējādi visur ir jūra, un lai kas, lai kur, daudz vai maz smeltu no jūras, viņš smeļ pilnīgi jūras ūdeni un tikai pēc tam ieraudzīs mēru. 34. Jo Kuru Dievs ir sūtījis, Tas nozīmē Dieva vārdu. Bet Dievs Savu Garu (Tam, kas no viņa ir sūtīts) nedod pēc tā mēra, kā kādam cilvēkam, bet visā pilnībā. 12] Bet tāpat ir arī ar To, Kas ir nācis no Dieva, lai liecinātu par Dievu un lai runātu tīru Dieva vārdu. Viņš pats ir tā neizmērojamā jūra (Dieva Gars). Tātad, ja Viņš kādam dod Savu garu, tad Viņš to nedod pēc bezgalīgā mēra, kas tikai un vienīgi Dievā var būt visā bezgalīgajā pilnībā, bet gan pēc tā mēra, kas ir cilvēkā. Bet, ja cilvēks grib saņemt garu, tad viņa paša mērs nedrīkst būt sabojāts un atvērts, tam vajag būt veselam un labi aizzīmogotam. 13] Bet Tas, pie Kura jūs bijāt un jautājāt, vai Viņš ir Kristus, ārēji gan arī kā Cilvēka Dēls, Tas Dieva Garu nav saņēmis pēc kāda cilvēka mēra, bet pēc Paša Dieva kopš mūžības bezgalīgā mēra; jo Viņš Pats Sevī ir tā neizmērojamā Dieva Gara jūra! Viņa Mīlestība ir Viņa Tēvs kopš mūžības, un tā nav ārpus redzamā Cilvēka Dēla, bet gan Viņā Pašā, kas te ir uguns, liesma un gaisma kopš mūžības Tēvā no Tēva. 35. Bet Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis Viņa rokā. 14] Šis mīļotais Tēvs ļoti mīl Savu mūžīgo Dēlu, un Dēla rokās atrodas visa vara un spēks un visu, kas mums pēc taisnīga mēra pieder, mēs esam smēluši no Viņa neizmērojamās pilnības. Viņš, pēc Viņa paša vārdiem, tagad ir miesas cilvēks mūsu vidū un Tas, ko mēs dēvējam par “Dēlu”, Viņa vārds ir Dievs, Gars un miesa. Bet Dēls Sevī mūžīgi ir visas dzīvības dzīvība. 36. Kas tic Dēlam, tam ir mūžīga dzīvība. Bet kas Dēlam netic, tas dzīvību neredzēs, bet Dieva dusmība paliks uz viņa. 15] Tātad, kas pieņem Dēlu un Viņam tic, tajā jau ir mūžīga dzīvība; jo kā pats Dievs ikkatrā vārdā ir Sevis paša pilnīgākā, mūžīgā dzīvība, tā Viņš ir arī katrā cilvēkā, kas sevī uzņem Viņa Dzīvības pilnāko Vārdu un to patur. Bet tie, kas, gluži pretēji, Dieva Vārdu no Dēla mutes nepieņem, tātad Dēlam netic, nesaņems, neredzēs un nejutīs arī dzīvību, viņi to nemaz nevar saņemt, redzēt un just, un Dieva dusmas, kas ir to lietu tiesa, kurām nav dzīvības, izņemot mūžam nemainīgo “vajag” likumu, paliks uz viņiem tik ilgi, līdz viņi noticēs Dēlam. 16] Es, Jānis, tagad esmu jums to sacījis un devis visiem pilnvērtīgu liecību. Es pats savām rokām 39

  • Page 1 and 2: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR
  • Page 3 and 4: Priekšvārds Visos laikos ir biju
  • Page 5 and 6: Parasti viņš savu rakstīšanas m
  • Page 7 and 8: dēļ tad arī zināmā mērā liec
  • Page 9 and 10: apgaismotu un atkal darītu līdzī
  • Page 11 and 12: 3] Te tagad bija tā būtne, cilvē
  • Page 13 and 14: 13] Cik daudz pazemības ir liecīb
  • Page 15 and 16: Jāņa mācekļi un apstiprināja,
  • Page 17 and 18: ar tagadējo dienas laika iedalīju
  • Page 19 and 20: tis, kurā nav nekādas viltības!
  • Page 21 and 22: izbeidzās, tikai tad pēc kārtas
  • Page 23 and 24: 19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv
  • Page 25 and 26: 6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma
  • Page 27 and 28: Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs
  • Page 29 and 30: 6] “Pārdevēji” un “pircēji
  • Page 31 and 32: 18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt
  • Page 33 and 34: 9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert
  • Page 35 and 36: tic, turētos pie Viņa Vārda un i
  • Page 37: viņam apsolīju. Un tā no rīta m
  • Page 41 and 42: omiešiem, kuru pamatprincips jau t
  • Page 43 and 44: 27. Tālākais notikums pie Jēkaba
  • Page 45 and 46: mums tomēr varēs pasludināt to,
  • Page 47 and 48: va šķūņos! 36. Un, kas te pļau
  • Page 49 and 50: 10] Te samarieši pārsteigti uzlū
  • Page 51 and 52: 6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi
  • Page 53 and 54: Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s
  • Page 55 and 56: prātīgi palikt, vai varbūt tomē
  • Page 57 and 58: nevar tikt pienācīgi slavēta! Li
  • Page 59 and 60: Skaista mācība! — Bet tā viet
  • Page 61 and 62: una nav saprotama?! 5] Redzi, visā
  • Page 63 and 64: gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n
  • Page 65 and 66: 8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su
  • Page 67 and 68: 49. Ziharā. — Norādījums, kā
  • Page 69 and 70: tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un
  • Page 71 and 72: ām arī manai mājai, kur es tad T
  • Page 73 and 74: tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi
  • Page 75 and 76: 55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk
  • Page 77 and 78: sevi nevar iet staigāt prieka birz
  • Page 79 and 80: tagad par to tālāk vairs ne; man
  • Page 81 and 82: meklēju, tad Es kā kāds kungs no
  • Page 83 and 84: Irhaela ar viņas vīru Joramu un v
  • Page 85 and 86: visu labu, jo tu, labu darot, esi s
  • Page 87 and 88: 13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi
  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238:

    milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).

  • Page 239 and 240:

    195. Patīkams pārsteigums, izkāp

  • Page 241 and 242:

    tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i

  • Page 243 and 244:

    sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz

  • Page 245 and 246:

    8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar

  • Page 247 and 248:

    6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri

  • Page 249 and 250:

    viņam tikai bija liels prieks, ka

  • Page 251 and 252:

    viesus pēc viņu vajadzībām. 15]

  • Page 253 and 254:

    zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik

  • Page 255 and 256:

    dienas, lai esam pietiekami spēcin

  • Page 257 and 258:

    dinošas eļļas, dziedinošas sula

  • Page 259 and 260:

    10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P

  • Page 261 and 262:

    atpakaļ. 10] Visās citās neskait

  • Page 263 and 264:

    kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i

  • Page 265 and 266:

    13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur

  • Page 267 and 268:

    lētos izvirzīt kādu galveno dzī

  • Page 269 and 270:

    mudinās visādai darbībai, lai Es

  • Page 271 and 272:

    tots, viņiem pametu dažus iekšē

  • Page 273 and 274:

    9] Bet, miera stundai beidzoties, p

  • Page 275 and 276:

    līcim, un viņiem nav jāzina, uz

  • Page 277 and 278:

    24] Boruss to arī dara, bet Jairus

  • Page 279 and 280:

    āļi un māsas esam pilnīgi mier

  • Page 281 and 282:

    ērni no bailēm trīcēja, jo viņ

  • Page 283 and 284:

    mazāk vecus kokus un pēc zvērin

  • Page 285 and 286:

    4] Kad virstiesnesis dedzīgākās

  • Page 287 and 288:

    labajā rokā nēsā ķeizara varas

  • Page 289 and 290:

    239. Tiesas scēnas turpinājums. T

  • Page 291 and 292:

    nedaudz stundās. Bet daļa lai nod

  • Page 293 and 294:

    agātiem vecākiem labi jārūpēja

  • Page 295 and 296:

    atnākušajiem bagātniekiem. “Ka

  • Page 297 and 298:

    patiesības liecinieku slikto piere

  • Page 299 and 300:

    95. Toms un Jūda. Jūdas būtība

  • Page 301 and 302:

    135. Muitnieka Mateja runa viņa l

  • Page 303 and 304:

    Vīna apreibušie un miegainie temp

  • Page 305 and 306:

    216. Philopolda pieticīga un labā

1