1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

174. Brīnišķais saules lēkts. Tobija labā un skaistā runa. Kunga dzīvības
padoms viņam. Izturēšanās noteikumi tiesnešiem un likumu devējiem. Kā
izturēties pret ļaundariem un uz nāvi notiesātiem.
1] Kad apmēram pēc stundas tikko aprakstāmā krāšņumā un majestātiskumā uzlēca Saule, te visi
kļuva ļoti līksmi un līdz asarām aizkustināti un dzied psalmus par godu Tam, Kas to visu tik brīnumaini,
labi un krāšņi ir radījis.
2] Pēc Tādas svinīgas rīta stundas vecais Tobijs teica: “Ak Kungs! Tas ir citāds templis, kā tas Jeruzalemē,
kas vienmēr ir pilns netīrumu un neķītrības! Cik bieži es savā dzīvē esmu dziedājis psalmus
pēc psalmiem un mana sirds pie tam palika sausa kā desmit gadus veci salmi un auksta kā ledus gabals!
Un cik silti tā tagad pukst pretī manam visvarenajam Radītājam! Cik bieži es biju templī un cik priecīgs,
kad drīkstēju atstāt tā vienmēr smirdošās halles; un šeit man būtu prieks parādīt mūžību un no manas
sirds visas mīlestības siltākiem dziļumiem cildināt lielo Dievu, kas ir radījis visas neskaitāmās brīnišķās
lietas! Tu mīļais Meistar, kā man Tev jāpateicas par tādu nekad nesajustu svēti augstu dzīvības baudu?!
3] Es saku: “Kas tā iziet Dieva radībā un tik silti jūt un izjūt, ko viņš tādēļ ir parādā savam Dievam
un Radītājam, kā tas tagad ir pie tevis, tāds ar to jau Man ir nesis labāko un patīkamāko pateicību.
4] Bet paliec turpmāk pilns tāda jūtīguma un izjūtu un nekad neaizslēdz savu sirdi nabaga brāļa
priekšā un ja arī viņš reiz būtu bijis tavs ienaidnieks, tad ar laiku tu kļūsi cienīgs lielas Debesu žēlastības!
Ja tu redzi visādus grēciniekus, tad netiesā viņus un nenolādi; jo — saproti Mani labi — pa lielākai
daļai ne viņi ir tie, kuri grēko, bet gan gars, kas viņus dzen. Tu nevari zināt, no kāda gara viņi tiek mudināti.
Ir daudzi, kuri viņu dievbijībā viegli varētu kļūt augstprātīgi un tad no viņu iedomātiem tikumu
augstumiem drīz vēlētos skatīties lejā uz grēciniekiem ar lielu nicināšanu un pretīgumu, caur ko tad
viņi neapzināti kļūtu par lielākiem grēciniekiem, nekā te ir tie, kurus viņi nicina; te tad nāk kāds gars
un tādus cilvēkus mudina uz kādu grēku, un tā jau lepns kļuvušais tikumu varonis pie sevis piedzīvo, ka
viņš vēl ilgi nav nekāds Dievs, bet gan ir tikai pavisam parasts vājš cilvēks!
5] Tāds cilvēks tad atkal kļūst pazemīgs un nožēlos grēkus, par kuriem viņš iepriekš kā šķietams
tikumu varonis domāja, ka tiem jau sen pacēlies pāri.
6] Un tātad nevienam nav jāienīst kāds grēcinieks par to, ka viņš ir grēcinieks; bet katrs dara labi
un pietiekami, ja viņš vienīgi ienīst grēku un jūt pret to riebumu! Tev nav jāsniedz roka tikai stūrgalvīgam
ļaundarim, kas ar grēku ir kļuvis viens. Bet ja viņš tādēļ, lai kļūtu labāks, ir nenācis taisnīgā nelaimē,
tad tev pie viņa jāpiedomā un, ja viņš pie tevis griežas ar kādu lūgumu, tad tev viņa priekšā nav
jāaizslēdz ausis; un ja tu redzi, kādu ļaundari vedams uz nāvi, tad tev nav jāsajūt prieks par viņa bēdīgo
likteni un pat ja viņš ļauno darbu, kura dēļ viņš nu tiek vests uz nāvi, būtu nodarījis tavai mājai; jo redzi,
nav neiespējams, ka arī tāds ļaundaris citā pasaulē var kļūt svētīts!
7] Mīlestība visās lietās lai ir katra cilvēka dzīvības dominējošais elements! taisnīgums, kura saknes
nav mīlestībā, Dieva priekšā nav nekāds taisnīgums, un, kas viņus tiesā, tas Dieva priekšā ir desmitkārt
lielāks noziedznieks kā tas, kuru viņš tiesā, un Dievs viņu reiz tiesās tikpat bez sirdīgi, kā viņš ir tiesājis
savu tuvāko.
8] Tādēļ arī netiesā nevienu un nevienu nenolādi, un lai arī cik rupji viņš būtu pret tevi grēkojis,
tad arī tu reiz netiksi tiesāts un nolādēts; jo ar kādu mēru te kāds mēra, ar līdzīgu mēru viņam citā
pasaulē atkal tiks atlīdzināts. Stingrs, lai arī pēc likuma cik taisnīgs, bet pie tam auksts, bez mīlestības
tiesnesis reiz pār sevi atradīs tikpat stingri taisnīgu un nepielūdzamu tiesu, bet vajātājiem un bendēm
nekad nav jāskata Dieva vaigs!
9] Kas saķer zagli un slepkavu, ir darījis labi, ja viņš viņu nodod taisnīgai tiesai; bet tiesnesim nekad
nav jāaizmirst, ka ļaundaris, kamēr viņš vēl dzīvo šinī pasaulē, vēl nav pilnīgi velns, bet gan izkropļots
pavedināts cilvēks, kura iespējamai labošanai vēl jādara visu iespējamo, pirms viņš var tikt notiesāts
kā nelabojams velns!
10] Bet pie nāves soda jānotiek tā, ka notiesātajam nav jātiek tūlīt nonāvētam, bet gan lai viņš visu
dienu stāv tautas priekšā, aiz rokām un kājām cieši piesiets pie staba piecu pēdu augstumā no zemes.
11] Ja viņš pie staba sirsnīgi un lūgdamies apliecina, ka viņš labosies, tad viņam jātiek no staba noņemtam
un nogādātam piemērotā un taisnīgā labošanas iestādē, tomēr lai netiek atbrīvots ātrāk, pirms
savu labošanos pierāda kā nepastrīdami patiesu. Bet ja pie staba piesietais ļaundaris visu dienu nedod
nekādu zīmi, ka labosies, tad viņš ir pilnīgs velns un tādēļ arī, ja viņš pie staba vēl ir dzīvs, pēc Saules
212