1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

1] (Kungs): “ Vienam piemēram tev šī lieta jāapdara vēl gaišāka.
2] Redzi, starp taviem padotiem ir daži, kuri ir nogrēkojušies pret taviem likumiem, un tādēļ viņiem
jātiek sodītiem! Tu pēc priekšraksta ar viņiem veic izmeklēšanu un caur dažādiem viltīgiem jautājumiem
vēlies panākt viņu atzīšanos, bet viņi ar viņu galvu palīdzību visu noliedz tikpat viltīgiem un
gudriem vārdiem, ar cik viltīgiem un gudriem ar savas galvas palīdzību tu viņus izjautāji. Šādā veidā
vieni meli vienmēr dod ceļu otriem un tu ar viņiem nenonāc ne pie kāda cita mērķa, ka tev beigās bez
viņu atzīšanās vajag viņus notiesāt pēc bieži naidīgu liecinieku izteikumiem, kuros arī nav nekādas patiesības,
un pie tam vienmēr vari pieņemt, ka no desmit tikai viens saņem taisnīgu spriedumu un nevainīgais
ar vainīgo manto vienu likteni.
3] Bet taviem nabaga brāļiem stājies reiz pretī nevis kā tiesnesis, bet gan kā cilvēks, pilns mīlestības,
un tiem, kuri pret tevi ir noziegušies, viņu sirdīs pamodini pretmīlestību, un šie grēcinieki ar asarām un
nožēlām tev uzticami un patiesi atzīsies, kā, kad un ko viņi pret tevi noziegušies! Bet tad viņus arī nesodi!
Jo katrs sods pats nav nekāda patiesība, bet gan tās pretstats, jo sods nenāk no mīlestības, bet gan no
likuma un tā devēja dusmām. Bet pašas dusmas ir tiesa; bet tiesā nav mīlestības. Bet kur trūkst mīlestības,
tur arī nav patiesības.
4] Tādēļ turies pie tīras mīlestības un rīkojies tās patiesībā un spēkā un tad tu arī atradīsi patiesību
un ļoti saskatāmi ieraudzīsi, ka ir viena vispārēja patiesība, kas caurstrāvo ne tikai šo Zemi, bet gan visu
bezgalību!
5] Ja tu starp cilvēkiem vēlētos tā rīkoties, te tu morāliski Man sekotu pavisam derīgi un, caur tādu
sekošanu sev iekarotu mūžīgu dzīvību. Bet ja tu paliec, kādas nu esi, tad tev aiz kapa nepaliks nekas cits,
kā nakts un tukša, melīga esamība, kas tur ir mīlestības un patiesības gara nāve!
6] Jo redzi, šīs Zemes dzīve turpinās tikai ļoti īsu laiku; tad nāk bezgalīga mūžība! Kā tu kritīsi, tā
tu arī paliksi guļam, ja tevī nav kļuvusi dzīva īsta patiesība!
7] Tagad tu zini visu, ko tev pagaidām ir svarīgi zināt. Bet ja tu gribi vairāk, tad pie izdevības ej uz
Ziharu pie virspriestera Jonaela, viņš tev darīs zināmu visu, ko viņš no Manis ir mācījies, redzējis un
piedzīvojis! Rīkojies pēc tā, tad tu tapsi svētīts!”
8] Pulkvedis, pavisam pārņemts no Manu vārdu patiesības, saka: “Draugs, no tavas runas es nu
secinu, ka tu esi šīs Zemes gudrākais no gudrajiem, un tādēļ es darīšu visu, ko tu man ieteici; bet tagad
es no tevis paša tikai to gribētu uzzināt, kas tu pavisam īstenībā esi! Jo redzi, neskatoties uz to, ka no
taviem tevi pavadošiem jaunekļiem es esmu cietis pilnīgu, visapkaunojošāko pazemojumu, kuru citādā
veidā nevaru sev izskaidrot, ka es nepieciešamā kārtā pieņemu, ka šie dievu jaunekļi vai ģēniji no Debesīm
un tādēļ brīnumaini spēja likt man bēgt, tomēr vienīgi tikai no tavas lielās gudrības es atzīstu, ka
tev acīmredzami vajag būt vairāk nekā vienīgi pavisam vienkāršam cilvēkam! Tu Saviem mācekļiem jau
noteikti esi teicis un rādījis, kas tu esi; bet tu redzi, ka es nu pats, mazākais, garā, visā nopietnībā gribu
kļūt tavs māceklis! Tātad arī man saki, par ko man tevi jātur! Kas un no kurienes pamatu pamatā tu
esi?”
9] Es saku: “Pirmkārt, Es tev pamatu pamatā jau to teicu, un, proti, tā, kā tu to viegli vari aptvert,
ja tu par to labi pārdomātu, un, otrkārt, Es tev tikko norādīju uz Jonaelu. Ja tu pie viņa aiziesi, tad tu jau
uzzināsi visu, kas tev nu vēl trūkst. Bet nu ilgāk vairs neaizkavē; jo diena sāk tuvoties savām beigām, un
Man šodien vēl daudz ko vajag paveikt!”
10] Pulkvedis saka: “Tad atļauj man, ka es tevi pavadu līdz pilsētai!”
11] Es saku: “Ceļš ir brīvs un ja tu gribi Mani pavadīt ar labiem nodomiem, tad dari to! Bet ja tevī
slepenībā ir vēl kāds ellišķs iemesls, tad paliec mājās jo tad tev šāda pavadīšana nedos nekādu svētību!
Manu varu tu jau esi pārbaudījis.”
12] Pulkvedis saka: “Tas lai ir tālu no manis; kaut gan šajā kritiskajā laikā, kad arvien vairāk tuvojas
mistiskais laiks, kurā jūdi no viņu Dieva gaida varenu glābēju, kas viņus atbrīvotu no Romas kundzības,
un tagad šur un tur no jūdu puses dzird čukstus, ka šādam glābējam jau jāatrodas uz Zemes, man
tam būtu iemesls! Es tātad ļoti viegli varētu domāt, ka tieši tu esi šis glābējs, — jā, es slepenībā jau arī tā
domāju. Bet lai nu ir kā ir, es tevi atzīstu par gudrāko no gudriem un tādēļ tevi mīlu kā patiesu cilvēku
draugu, un tā tādām manām domām arī pavisam nav mani jātraucē patiesības dēļ tev sekot. Personīgi
tagad līdz Ziharai un garīgi visu manu dzīvi, kaut gan es labi zinu, ka es kā romietis ar to sev neuzcelšu
nekādu triumfa arku! Tagad es tev sevi pilnīgi atklāju un tādēļ vēlreiz tev jautāju, vai es drīkstu tevi pa-
92