Views
1 month ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

zelta, sudraba un

zelta, sudraba un dārgakmeņu!” 7] Es saku: “Tas viņam gan bija; bet tas viņu arī aizkavēja, ka viņš nespēja nonākt Apsolītā Zemē!” Vai tu spēj labi to aptvert?!” 8] Jūda saka: “Te es tomēr vēlētos domāt, ka Mozus, kas bija Jehovas visu praviešu pravietis, vaina bija nevis zeltā un sudrabā, ko viņam pēc Dieva pavēles vajadzēja ņemt līdz no Ēģiptes, bet gan daudz vairāk tajā, ka viņš kādā vājā stundā savā vājā ticībā par maz paļāvās uz Dievu! “ 9] Un Es saku: “Un kāds bija iemesls, ka kādā dienā viņš kļuva vājš? Kas tieši Mozus domu dēļ par zeltu un sudrabu viņu atstāja vāju, Tas Pats stāv šeit un tev to saka! Rakstīts tas gan stāv kādā līdzībā; bet patiesībā ir un bija tā, kā Es tev to esmu darījis zināmu!” 10] Jūda saka: “Labi, es tev ticu, ka toreiz tā bija! Bet tagad no Romas un puspasaules ķeizara puses nauda ir ievesta kā likumīgs maiņas līdzeklis, lai starp cilvēkiem atvieglotu nepieciešamos sakarus, un mums ir pienākums to lietot; un tādēļ es domāju, ka, ja nav grēks naudu upurēt Dieva kastē, nebūs arī nekāds grēks to pašu naudu dot kādam nabagam, lai ar to viņš uz dažām dienām ir apgādāts, un tā jau nabadzīgo dēļ ir labi naudu, tā kā tā no valsts reiz ir likumīgi ieviesta, ņemt līdzi kādā ceļā, un tā saimnieks Kobans savus dažus sudraba grašus gan varētu paturēt pie sevis!” 11] Es saku: “Tu gan nes sev līdzi bagātīgi piepildītu maku un tomēr tu vakar tiem trim nabagiem, kuri tev vakar lūdza dāvanas, neko nedevi; un tā Es domāju, ka tu pats naudu tik slavējami neizlieto, kādēļ tu Man to ieteici! 12] Bet kas attiecas uz naudu Dieva kastē, tad Es tev pavisam atklāti saku: Tā ir negantība un posts, ja ne tik daudz tiem nedaudziem garā nabagiem, kas domā, ka caur to sev nodrošina debesis, bet jo vairāk tiem, kas ņem naudu no kastes un nakts laikā to izšķiež ar netiklēm! Kamēr nebija naudas, nebija arī atklātu pērkamu netikļu kā tagad! Bet tā kā nu ir nauda un visādas sīknaudas, tad Jeruzalemē, kā gandrīz visās citās pilsētās, ir daudzas pērkamas netikles, un vīri ar viņām grēko dienu un nakti! Un tā kā tiem, kam ir daudz naudas, vietējās vairs nepatīk, tad viņi liek nākt meitām no citām zemēm, pērk tās grieķu zemē un pēcāk jūdu zemē ar tām dzen apkaunojošāko netiklību! Un, redzi, tas viss un vēl tūkstoškārt vairāk ir tavas tik augsti cildinātās naudas svētība! 13] Bet tas vēl ir tikai lāsta, kas guļ uz naudas, sākums! 14] Bet nāks laiki, kas būs vēl sliktāki kā tie, kad Noass būvēja šķirstu, un savam postam viņi pateiksies zeltam un sudrabam, — un cilvēkus no nelaimes un posta neatbrīvos nekas cits kā uguns no debesīm, kas te aprīs visus elles netikumus!” 15] Jūda saka: “Jā, jā, Tu esi pravietis, kam nav līdzīga un vari to zināt; bet, ja naudu pielieto labi, tad taču nevar kļūdīties!?” 16] Es saku: “Es tev saku: Jā, ja to izlietotu labi, tad tā būtu tikpat laba kā viss cits uz Zemes, ko tāpat var izlietot labi un slikti! Bet lielā starpība pastāv tajā: ja tu ej kādā pilsētā, tad tev uz saviem pleciem vajag kaut ko ienest, vai nu darba rīkus, vai pārtikas produktus, un tu par to saņem ko citu, kas tev ir vajadzīgs, un ēdienu, un dzērienu — tas, protams, ir nedaudz neērti, bet caur to arī neērti tikt vestam pie grēka! Jo ja tu nāc ar precēm un saiņiem vai velc ratus pilniem traukiem, ar tiem ej pie kādas netikles un par podu vai šķīvi gribi ar viņu grēkot, tad viņa tevi izsmies un izzobos, un tu no grēka esi pasaudzēts! Bet ja tu pie viņas nāc ar zeltu un sudrabu, tad viņa tevi neizzobos un neizsmies, bet gan vedīs tevi savas netiklības istabā un tevi visādi kārdinās grēkam, lai caur to tev izvilinātu vairāk zelta un sudraba! Tā nauda gan ir ērta lieta, bet arī ļoti vilinoša un ērta grēkam! 17] Un sātans to tādēļ ir ienesis šajā pasaulē, lai caur to pasaulē vieglāk un vairāk grēkotu! — Vai tu vēl neieskati, ka laba izdevība ir labākais līdzeklis pievilkt zagļus?!” 18] Jūda saka: “Jā, jā, tas ir pareizi! Bet ja visādus zagļus gribētu atturēt ar to, ka pie cilvēka nav jāatrodas nekam pēc kā viņi tīko, tad pie cilvēkiem vajadzētu būt bezgala daudz kam mainītam! Pirmkārt, visiem cilvēkiem visos laicīgos labumos vajadzētu būt pavisam vienādi nabagiem, otrkārt, viņiem vajadzētu izskatīties vienādiem kā zvirbuļu vīriņiem un sieviņām, un, treškārt, nevienam nevajadzētu būt gudrākam par visiem citiem. Bet cik ilgi tas tā nav, visa runāšana, mācības un zīmes ir veltas! Pie visām zīmēm un mācībām daudzi gan atgriezīsies, bet desmitreiz tik daudzi paliks tādi, kādi viņi ir, ja, ļaunākā gadījumā, viņi tikpat viegli, ja ne vieglāk, nekļūst vēl desmitkārt ļaunāki kā bija iepriekš. Jo nedaudz patmīlības taču ir katram cilvēkam, un katrs grib būt mēreni apgādāts, tādēļ katrs cilvēks, pavisam dabīgi, vispirms domā par sevi un tikai tad par citiem! Un par to taču neiespējami uz viņiem dusmoties! Ne katram var būt māja un zeme; jo tad katram jaundzimušam kopā ar viņu tūlīt no Dieva pasaulē va- 120

jadzētu piedzimt un izaugt arī zemei. Bet tā kā tas tā nav, un iepriekš dzimušie jau sen visu zemi ir piesavinājušies, tā kā lielākai daļai jaundzimušo nevar piederēt zeme ne pēdas platumā, tad beigās viņiem neatliek nekas cits, kā vai nu caur visādām zināšanām laiskiem īpašniekiem padarīt sevi nepieciešamu un tātad vienā vai otrā veidā stāties darbā pie zemes bagātiem, vai arī vajag mesties uz zagšanu, lai nevajadzētu ķerties pie smaga ubaga spieķa. Ja tad to, kuriem nepieder ne zeme, ne māja, labākā daļa par savu darbu nesaņem neko citu kā naudu, un naudu cik iespējams sataupa, lai viņiem vecumdienās kas ir, tad es tajā nekā slikta neatrodu; un visiem tiem, kuri uz šīs nabadzīgās zemes caur dzemdināšanu un piedzimšanu ir atnākuši bez kāda, arī tikai sagaidāma īpašuma, naudā atrodu jaunu zemes īpašumu radīšanu. Un man atklāti jāatzīst, ka Pats Dievs, kas katram jaundzimušam tūlīt nevarēja vai negribēja radīt jaunu zemes gabalu, valdniekiem ir devis labu ideju izdot naudu, caur ko arī nabaga vecāku bērni var tikt pie nepieciešamas apgādes, kas bieži ir labāka nekā tā, kas pastāv zemes īpašumā. Un Dievs taču nevar gribēt, ka nabagu vecāku bērniem jāiet bojā!? Jo viņi taču acīmredzami nav vainīgi pie tā, ka viņi ir piedzimuši pasaulē, un, proti, ar tām pašām dzīvības vajadzībām kā zemes īpašnieku bērni. 19] Ja es Tev, kas varbūt arī esi lielākais pravietis, kāds jebkad nācis uz šīs Zemes, arī piekrītu visam, ko Tu esi mācījis un mācīsi, tad tomēr naudas kaitīgumam, kā to Tu man izskaidro, es nevaru piekrist! Jo tikpat labi kā pēc taviem uzskatiem kaitīga var būt nauda, tikpat labi var kļūt kaitīgs arī viss cits! Ja man būtu visas aitas, vērši, govis, teļi, ēzeļi, vistas un baloži, un visi augļi, un visa tā maize, kas tikai kopš Dāvida mūsu zemē ir tikusi nozagta, tad es būtu bagātākais cilvēks visā Izraēlā! Un izvirtība iepriekš, kad vēl nebija naudas, kā, piemēram, Sodomā un Gomorā, un Babilonijā, tāpat tika piekopta un vēl ārkārtīgāk kā šodien! 20] Es tieši negribu apgalvot, ka tas, ko Tu saki par naudu, nav taisnība; bet kur uz šīs nabadzīgās Zemes ir kaut kas, ar ko nevar tikt izdarīti tūkstoškārt lielāki ļaunumi?! Bet ja tādas lietas to sliktās pielietošanas dēļ Dievs tieši pār mēru nesoda, kā tad viņam tieši uz naudu jābūt tik dusmīgam?!” 21] Es saku: “Kas kādam ir mīļš, tam viņam arī ir pietiekami prāta to slavēt; bet tu pār mēru mīli naudu un tādēļ ļoti labi proti naudu slavēt. Tādēļ Es arī tev tālāk neko negribu teikt; jo ko mīl, to prot arī slavēt! Bet ne pārāk tālā laikā tu vēl iemācīsies pazīt naudas lāstu! — Bet nu par to vairs nē! Mums Kapernaumā vajag nonākt pirms Saules rieta un tur jāmeklē kādu mājvietu. 95. Toms un Jūda. Jūdas būtība un Toma pareģojums. Jūdas zaimojošā runa. 1] Pie Jūda Iskariota pienāca Toms un izteica viņam pārmetumu, kā viņš varot iedrošināties nest Man priekšā savas dumjās idejas par naudu, pie kam garā Es taču Pats esot Jehova un veicu darbus, kādi esot iespējami vienīgi tikai Dievam! 2] Jūda viņam saka: “Tu vēl esi tik stulbs, kāds tu biji vienmēr! Jo, vai tu tici katrai vecu sievu pasakai, vai arī tu, ja tas tev tieši ienāk prātā, netici nekam. Tu neko nedomā un neko nerēķini! Ja tu uz tirgu nesi zivis, tad tu nereti mazās pārdevi tāpat kā lielās, tā, ka pircēji par to tev smējās sejā! Bet tāds, kāds tu vienmēr biji, tāds tu esi vēl tagad un neko nedomā, un neko nerēķini, bet gan pēc sava senā paraduma dienu no dienas dzīvo tikpat dumji. 3] Es šeit, šī lielā pravieša sabiedrībā, esmu tikai dažas stundas, un mans svēts pienākums ir Viņu izpētīt un, cik tikai iespējams, mācīties pazīt Viņa uzskatus un uzstāšanās nolūku (tendenci)! Tu, starp citu, pie Viņa jau esi pusgadu, un tādēļ tev Viņš būtu labāk jāpazīst kā man! Bet vai tādēļ, ka tu Viņu jau pazīsti, man pavisam nevajadzētu censties Viņu, mazākais, tiktāl iepazīt, cik līdz šim tu esi Viņu iepazinis?!” 4] Toms saka: “Cerams, tu jau rīt atkal nedosies uz mājām, tādēļ, ka tu jau šodien gribi visu uzzināt?! Tas ir labi, ka Kungs reiz atkal grib iet, citādi jūs līdz rītam vēl ilgi netiktu skaidrībā par tavu dumjo naudu! Kungam ir taisnība; nolādētā nauda tev dos nāvi; tādēļ, ka tu tajā saskati par daudz laba un lieliska! Kungs taču tev pietiekami skaidri teica, kāda beigās naudai ir vērtība, un ka tā cilvēka garīgai dzīvībai sagādā lielāko zaudējumu; bet tu jau sen esi gudrāks nekā Pats Dievs un tādēļ arī Dieva priekšā vari uzlikt kroni savai gudrībai! Bet skaties, ka aiz tīras gudrības reiz nenosmoc! 5] Bet ko tu runā par manu tirgošanos ar zivīm?! Es taču vienmēr pirmais pārdevu visas savas zivis, kamēr tev ar tavu labo mācību pusi vajadzēja atkal vest uz mājām! Es vienādi kā mazās tā lielās pārdevu par diviem feniņiem desmit un vienmēr būtu varējis pārdot piecas reizes tik daudz, ja es tik daudz uz tirgu būtu atnesis! Un tā es domāju, ka acīm redzami es esmu rēķinājis labāk nekā tu, kur tu domājies 121