1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

2] Ja cilvēkam, lai pats sevi izveidotu par patiesu cilvēku, savā gribā un rīcībā vajag būt pilnīgi brīvam,
te Tu vari sprediķot un veikt brīnumus, cik Tu gribi, tad patiesi no simts pie tā tomēr atgriezīsies
tikko viens. Jo ja kāds jau pamatā ir par daudz dumjš un viņam nekādā cilvēkiem derīgā un svētīgā
nozarē nav nekāda izglītība, tad viņam nav iespējams Tavu Mācību aptvert. Bet ja viņam, vai tas ir rakstos
vai kādās citādās zinātnēs vai mākslās, ir tikai vienu pakāpi par daudz un tādēļ ļoti labi nopamatots
saprāts un ja ar to ir saistīta kāda laicīga priekšrocība, no kuras it kā vēl atkarīga personīga cieņa, tad
Tu Savā vietā zem zibens un pērkona vari likt runāt Tēvam Jehovam, un tādi cilvēki darīs to, ko mūsu
priekšteči zem Mozus darīja tuksnesī, kur viņi, kamēr Mozus uz Sinaja kalna zem zibeņiem un pērkoniem
runāja ar Jehovu un no Viņa saņēma svētos baušļus, no zelta izlēja teļu, tad pagāniskā veidā ap to
dejoja un caur to viņu pielūdza!
3] Ja es nezinātu, kādi, sevišķi Jeruzalemē, ir farizeji, rakstu mācītāji un visi priesteri un levīti, tad
es tikko iedrošinātos to Tev teikt, bet es šos ļaudis pazīstu par daudz labi, šī iemesla dēļ esmu no tempļa
skaisti tālu attālinājies un to vairs neapmeklēju.
4] Ja Tu varbūt reiz atkal atgriezies Jeruzalemē, tad ņem līdz lielu porciju visvarenības, citādi Tu kā
Dieva zaimotājs tiksi nomētāts ar akmeņiem! Jo kas tikai par matu grib būt gudrāks, nekā pat nelietīgākais
tempļa telpu slaucītājs, tas tūlīt tiek nopelts kā ķeceris un Dieva zaimotājs, un ja viņš ar krietna
upura palīdzību neatgriežas uz pareiza ceļa, viņam stāv priekšā ārpus pilsētas mūriem lāsta vietā bez
kādas žēlastības tikt nomētātam ar akmeņiem.
5] Mans dievišķais Draugs, es Tev saku, Jeruzalemei ir tikai viena dziedināšana un tā ir tā no Sodomas
un Gomoras! Citādi šai pilsētai un tās iedzīvotājiem vairs nav nekādas pestīšanas.
6] Es saku: “Draugs, ko tu Man te teici, Es jau sen zināju! Jā, Es tev saku — tās arī būs Jeruzalemes
beigas! Bet vispirms šajā pilsētā vēl vajag notikt visam tam, kas par to no visiem praviešiem ir ticis pareģots,
lai piepildās visi raksti un tās mērs top pilns. Un no šodienas jūs neskaitīsiet septiņdesmit gadus,
un neviens akmens netiks atstāts uz otra! Un ja tad kāds jautās un teiks: “Kur tad stāvēja templis?”, tad
neatradīsies neviens, kas pētniekam to pateiks!
7] Šīs pilsētas mūros ir tikuši nonāvēti daudzi pravieši. Es zinu par visiem, viņu asinis augstākās
debesīs kliedz pēc atriebības pret tādiem apkaunojošākiem neliešiem; bet mērs, kuru šai pilsētai deva
elle, vēl nav pilnīgi piepildīts, un tādēļ tā vēl tika saudzēta! Bet nu drīzā laikā tās mērs ir pilns un tā nekad
netiks saudzēta!
8] Bet, pirms vēl mēs šo nu kalnu atstājam, Es jums visiem dodu kādu stingri vērā ņemamu pavēli,
un tā pastāv tajā, ka, lai neviens no jums, no visa tā, ko jūs šajā kalnā redzējāt, lejā nevienam neko
ātrāk nestāstāt, pirms Es jums garā tam došu atļauju. Kas Tādu Manu pavēli neievēros, tam jātiek sodītam
ar acumirklīgu mēmumu; jo ļaudis ielejā tam vēl ilgi nav nobrieduši un arī jūs paši vēl ne pārāk
pietiekami.
9] Bet to, ko jūs šeit mācījāties, to ar sev līdzīgiem pārrunājiet tā, it kā jūs to nebūtu dzirdējuši no
Manis, bet gan, ka tas būtu izaudzis uz jūsu pašu pamatiem! Tikai, kad jūsu draugi pamazām būs dzīvi
iegājuši Tādā jūsu mācībā, tikai tad zem četrām acīm jūs viņiem varat teikt, no Kā jūs šādu mācību esat
saņēmuši, un kādas zīmes jūs pieredzējat.
10] Bet tad tā apmācītiem neaizmirstiet Manā Vārdā dot to pašu pavēli un ar tām pašām sankcijām,
kuras Es jums visiem tagad esmu šeit devis!
11] Bet visā šajā neilgajā laikā, kurā mēs uz šī kalna vēl uzturēsimies, jūs piedzīvosiet vēl dažu ko
brīnumainu; jo Man slāpst pēc tā, jūs jūsu ticībā padarīt cik iespējams, spēcīgus. Bet pie visa, ko jūs vēl
drīkstat redzēt un dzirdēt, ievērojiet nupat doto pavēli; jo pie šīs pavēles neievērošanas katru no jums uz
gadu ķertu piedraudētā pārmācība!
164. Jūda Iskariota stāstījums par viņa ceļojumu pa gaisu. Viņa nevajadzīgie
jautājumi. Kunga atbilde un Toma rājiens.
1] Jūda Iskariots teica: “Kungs! Tā ir barga pavēle! Kurš gan to varēs pilnīgi un stingri ievērot?”
2] Es saku: “Dievs arī miesas miršanu ir padarījis par nepieciešamu un negrozāmu likumu un, neskatoties
uz visām cilvēku vaimanām, Savu svēto Vārdu tomēr neņem atpakaļ! Tu tagad vari runāt un
strīdēties, kā tu gribi, bet beigās tev tomēr vajadzēs mirt! Tikai viņpasaulē tu sapratīsi to, ka tāda miršana
tev bija ļoti nepieciešama.
198