LudovicoBertonioMuchosCambios
LudovicoBertonioMuchosCambios
LudovicoBertonioMuchosCambios
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Vocabulario de la Lengua Aymara 233<br />
P<br />
Pacer el ganado. Juntiskaña vel qhachaskaña.<br />
Pacer en buenos pastos. Pawrä q'ichuña, manq'aña.<br />
Paciencia. Amu chuymampi, llamp'u chuymampi,<br />
ustanawi chuymampi mutusiña.<br />
Paciente. Ustanawi vel jani ustanawi. Con negación o<br />
sin ella, como: t'akhanawi vel jani t'akhanawi;<br />
continuadamente, el cual modo es de notar.<br />
Paciente en el pecado nefando. Q'iwsa, q'iwila,<br />
wawsa, ipa, putu. + Consentir que cometan con él<br />
este pecado: q'iwsäsiña, q'iwlläsiña, wawsüsiña,<br />
ipäsiña, putuwäsiña. Vide: agente.<br />
Pacientemente. Ustanawiki, ustanawi chuymaniki.<br />
Pacientisimo. Ustanawina ustanawipa, chiqana<br />
ustanawi.<br />
Pacífico. Ina, inantu, kasi, muxsa qamiri, muxsa<br />
jakañana jakiri jaqi.<br />
Pacificamente. Muxsaki, kasiki.<br />
Pacificar. Vide: apaciguar, aplacar.<br />
Pachón. Idem: vel maskiri anuqara.<br />
Padecer. Mutuña, mutusiña, ñakasiña, t'aqhisiña,<br />
k'alisiña, urisiña, q'uchisiña, wikusiña vel<br />
winkusiña.<br />
Padecer por bien de alguna persona o por<br />
conservar algo. Urquraña, wasiruña. Cristo Jesús<br />
Señor Nuestro padeció por salvarnos: Jesucristo<br />
awkisa urquristu, wasirustu.<br />
Padecer hambre o necesidad de otras cosas.<br />
Manq'atha t'aqhisiña, jiwaña, jalutaña.<br />
Padecer dolores. Usuña, usutu, t'ajitu, ch'ajitu,<br />
chaxitu.<br />
Padecer necesidad. Qanichasiña, qanitha jakaña,<br />
qanitha thuriña, jayp'uwaña, uruwaña.<br />
Padrastro. Wilawisa awki.<br />
Padre. Awki.<br />
Padre e hijo o hija. Awkini yuqani vel phuchani.<br />
Padre que acude a otra persona como si lo fuera.<br />
Qillinka, saywa, pukara, qiyna, qiylla.<br />
Padre o cura. Idem: Tata, tatsa.<br />
Pagano, gentil. Sutiwisa, wak'anaka jamp'atiri.<br />
Pagar a otro por su trabajo. Payllaña, churaña.<br />
Pagar el jornal. Idem: payllaña, &c.<br />
Pagar toda la deuda. Manu ajusuña, ajususxaña,<br />
japususxaña phukususiña, japaqaña, apaqasxaña,<br />
paqaraña.<br />
Pagar toda la tasa. Janq'uchaña vel wayruruchaña.<br />
Pagar lo que pierde al juego. Jaqhuña, lantiña.<br />
Pagar a uno para que atestigüe falso. K'arisirapita<br />
sasina jaqi iñachasiña, mink'asiña.<br />
Pagar el tributo o lo que generalmente se debe en el<br />
pueblo al Rey, &c. Suk'aña, apanuqaña.<br />
Pagar la buena obra. Aynisiña.<br />
Pagar en la misma moneda. Aynisiña.<br />
Pagar la pena. Juchatha ajusuña.<br />
Pagarse vengando la injuria. Puriqäsiña.<br />
Pagarse da lo que hace agradándose. Sap'a aka<br />
lurasitawa saña.<br />
Paja. Idem: pasa vel trigona siwarana, alipa, &c. vel<br />
chhallapa.<br />
Pajiza casa. Chhujlla uta.<br />
Pajar. Paja arku.<br />
Paja o cualquiera otra cosa que se echa en el barro.<br />
Minu. + Echarle: minunchaña.<br />
Paja del maíz. Chhalla.<br />
Paje. Apu arkanaqiri yuqalla.<br />
Pala de horno. Juruna pala t'ant'a apsuña pala.<br />
Palabra. Aru, arusiwi, sawi.<br />
Palabras injuriosas. Tuqi aru, sillpi, yanqha, jamqu<br />
aru. + Decirlas: tuqiña, sillpiña.<br />
Palabras desabridas. Jaru aru.<br />
Palabras dulces. Muxsa aru. Vide: a- no. 78 k'i- no.<br />
8.<br />
Palabras de requiebro. Iwayuy, apankay, chuqijay,<br />
chuyma apirijay, uyayay, munayay, chuymajamjay,<br />
ñatijarujay, chuyma sirkajay, &c Vide: mi alma. +<br />
Decirlas: iwayuy saña, &c.<br />
Palabras de compasión. Vide: lastimosas.<br />
Palabras tristes. Llakisiña aru.<br />
Palabras de trisca. Laruña, llama llama, sawka aru.<br />
Palabras tiernas. Khuyathapiña phutithapiña aru.<br />
Palabras tiernas. Waynaskaña, amutaskaña,<br />
jalutaskaña aru. + Enternecer con ellas:<br />
waynaskaña aruna jaqhuntaña, kajantaña.<br />
Palabras sentidas. Idem.<br />
Palabras ociosas o vanas. Ina aru.<br />
Palabras dobladas. Watiqa mäst'ä, jaqhast'ä aru.<br />
Palabras a propósito. Puritiri aru.<br />
Palabras fuera de propósito. Pampa aru, ina aru.<br />
Palabras de brío. Chachapacha aru vel chachaqati<br />
aru.<br />
Palabras espantosas. Warakusiña, mulla wara,<br />
jaxsaraña aru.<br />
Palabrero. Vide: fanfarrón.<br />
Palacio. Mayqu uta, jiskikiri uta, jach'a uta, qhapaqa<br />
uta.<br />
Palaciego. Vide: cortesano.<br />
Palazo. Sawuna k'apaxtäña vel k'apaña. + Darle:<br />
sawuna k'apaxtäña vel k'apaña.<br />
Paladar. Lakha nakha.<br />
Palma. Ramusa vel lamusa quqa.