21.03.2013 Views

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Vocabulario de la Lengua Aymara 233<br />

P<br />

Pacer el ganado. Juntiskaña vel qhachaskaña.<br />

Pacer en buenos pastos. Pawrä q'ichuña, manq'aña.<br />

Paciencia. Amu chuymampi, llamp'u chuymampi,<br />

ustanawi chuymampi mutusiña.<br />

Paciente. Ustanawi vel jani ustanawi. Con negación o<br />

sin ella, como: t'akhanawi vel jani t'akhanawi;<br />

continuadamente, el cual modo es de notar.<br />

Paciente en el pecado nefando. Q'iwsa, q'iwila,<br />

wawsa, ipa, putu. + Consentir que cometan con él<br />

este pecado: q'iwsäsiña, q'iwlläsiña, wawsüsiña,<br />

ipäsiña, putuwäsiña. Vide: agente.<br />

Pacientemente. Ustanawiki, ustanawi chuymaniki.<br />

Pacientisimo. Ustanawina ustanawipa, chiqana<br />

ustanawi.<br />

Pacífico. Ina, inantu, kasi, muxsa qamiri, muxsa<br />

jakañana jakiri jaqi.<br />

Pacificamente. Muxsaki, kasiki.<br />

Pacificar. Vide: apaciguar, aplacar.<br />

Pachón. Idem: vel maskiri anuqara.<br />

Padecer. Mutuña, mutusiña, ñakasiña, t'aqhisiña,<br />

k'alisiña, urisiña, q'uchisiña, wikusiña vel<br />

winkusiña.<br />

Padecer por bien de alguna persona o por<br />

conservar algo. Urquraña, wasiruña. Cristo Jesús<br />

Señor Nuestro padeció por salvarnos: Jesucristo<br />

awkisa urquristu, wasirustu.<br />

Padecer hambre o necesidad de otras cosas.<br />

Manq'atha t'aqhisiña, jiwaña, jalutaña.<br />

Padecer dolores. Usuña, usutu, t'ajitu, ch'ajitu,<br />

chaxitu.<br />

Padecer necesidad. Qanichasiña, qanitha jakaña,<br />

qanitha thuriña, jayp'uwaña, uruwaña.<br />

Padrastro. Wilawisa awki.<br />

Padre. Awki.<br />

Padre e hijo o hija. Awkini yuqani vel phuchani.<br />

Padre que acude a otra persona como si lo fuera.<br />

Qillinka, saywa, pukara, qiyna, qiylla.<br />

Padre o cura. Idem: Tata, tatsa.<br />

Pagano, gentil. Sutiwisa, wak'anaka jamp'atiri.<br />

Pagar a otro por su trabajo. Payllaña, churaña.<br />

Pagar el jornal. Idem: payllaña, &c.<br />

Pagar toda la deuda. Manu ajusuña, ajususxaña,<br />

japususxaña phukususiña, japaqaña, apaqasxaña,<br />

paqaraña.<br />

Pagar toda la tasa. Janq'uchaña vel wayruruchaña.<br />

Pagar lo que pierde al juego. Jaqhuña, lantiña.<br />

Pagar a uno para que atestigüe falso. K'arisirapita<br />

sasina jaqi iñachasiña, mink'asiña.<br />

Pagar el tributo o lo que generalmente se debe en el<br />

pueblo al Rey, &c. Suk'aña, apanuqaña.<br />

Pagar la buena obra. Aynisiña.<br />

Pagar en la misma moneda. Aynisiña.<br />

Pagar la pena. Juchatha ajusuña.<br />

Pagarse vengando la injuria. Puriqäsiña.<br />

Pagarse da lo que hace agradándose. Sap'a aka<br />

lurasitawa saña.<br />

Paja. Idem: pasa vel trigona siwarana, alipa, &c. vel<br />

chhallapa.<br />

Pajiza casa. Chhujlla uta.<br />

Pajar. Paja arku.<br />

Paja o cualquiera otra cosa que se echa en el barro.<br />

Minu. + Echarle: minunchaña.<br />

Paja del maíz. Chhalla.<br />

Paje. Apu arkanaqiri yuqalla.<br />

Pala de horno. Juruna pala t'ant'a apsuña pala.<br />

Palabra. Aru, arusiwi, sawi.<br />

Palabras injuriosas. Tuqi aru, sillpi, yanqha, jamqu<br />

aru. + Decirlas: tuqiña, sillpiña.<br />

Palabras desabridas. Jaru aru.<br />

Palabras dulces. Muxsa aru. Vide: a- no. 78 k'i- no.<br />

8.<br />

Palabras de requiebro. Iwayuy, apankay, chuqijay,<br />

chuyma apirijay, uyayay, munayay, chuymajamjay,<br />

ñatijarujay, chuyma sirkajay, &c Vide: mi alma. +<br />

Decirlas: iwayuy saña, &c.<br />

Palabras de compasión. Vide: lastimosas.<br />

Palabras tristes. Llakisiña aru.<br />

Palabras de trisca. Laruña, llama llama, sawka aru.<br />

Palabras tiernas. Khuyathapiña phutithapiña aru.<br />

Palabras tiernas. Waynaskaña, amutaskaña,<br />

jalutaskaña aru. + Enternecer con ellas:<br />

waynaskaña aruna jaqhuntaña, kajantaña.<br />

Palabras sentidas. Idem.<br />

Palabras ociosas o vanas. Ina aru.<br />

Palabras dobladas. Watiqa mäst'ä, jaqhast'ä aru.<br />

Palabras a propósito. Puritiri aru.<br />

Palabras fuera de propósito. Pampa aru, ina aru.<br />

Palabras de brío. Chachapacha aru vel chachaqati<br />

aru.<br />

Palabras espantosas. Warakusiña, mulla wara,<br />

jaxsaraña aru.<br />

Palabrero. Vide: fanfarrón.<br />

Palacio. Mayqu uta, jiskikiri uta, jach'a uta, qhapaqa<br />

uta.<br />

Palaciego. Vide: cortesano.<br />

Palazo. Sawuna k'apaxtäña vel k'apaña. + Darle:<br />

sawuna k'apaxtäña vel k'apaña.<br />

Paladar. Lakha nakha.<br />

Palma. Ramusa vel lamusa quqa.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!