21.03.2013 Views

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Vocabulario de la Lengua Aymara 241<br />

Hacerla: wallatachaña.<br />

Pella de manteca, manjar blanco y otras cosas así.<br />

Tika.<br />

Pellejo. Lip'ichi. + Quitarle: lluch'uruña, ch'äraña,<br />

sillq'iraña, kharsuña, ch'äsuña. + Llevarle: iqaña. +<br />

Volver a nacer: alixaña. Vide: aforrar.<br />

Pellejo o bolsa de corazón en los animales de que<br />

usan los indios para echar la hierba con que<br />

comen coca. Sunqu vel luq'a. Y aquella hierba se<br />

dice axana, que amarga.<br />

Pelliscar. K'ichijaña, k'ichiña.<br />

Pelliscar comiendo con dos deditos. K'ichijasiña.<br />

Pelliscar ligeramente. K'ichit'aña.<br />

Pelliscarse a si mismo o unos a otros. K'ichisiña,<br />

k'ichijasiña. Vide supra: arrancar.<br />

Pelo Generalmente. T'awra.<br />

Pelechar nacer pelo. T'awrachasiña, t'awranixaña vel<br />

t'awra ali, chillki.<br />

Pelo, vello blanco de los animales, pájaros y<br />

hombres. Phü phü, q'uña q'uña, phuñu. Vide: vello.<br />

Pelo de la barba. Ñukhu. + Limpiar pelo abajo el<br />

paño: pichantaña. + Pelo amiba: pichutaña.<br />

Pelón. Vide: mezquino.<br />

Pelota. Piqu. Papa, aunque es de hilo revuelto. +<br />

Jugarla: piqusiña vel piquwäsiña. + Botarla:<br />

jaqhutaña. + Resurtir arriba: jalutaña, thuqutaña.<br />

Pelotear a uno. Piquwäsiña.<br />

Peloso. T'awraña, t'awrani; el primero es en demasía.<br />

Peludo. T'awraña. + Paño peludo o ropa: phutuña.<br />

Pena, tristeza. Llaki, phuti, kichu. + Tenerla:<br />

llakinkaña, phutinkaña, llakisiña, &c. + Causarla o<br />

darla a otro: kichuna, phutina apantaña vel<br />

kichuwaña, &c.<br />

Pena impuesta. Pena. + Pagarla: churaña. + Ponerla,<br />

penarla, pena irjaña.<br />

Pena pecuniaria. Qullqi pena. + Llevarla: katuña,<br />

aparaña.<br />

Pena corporal. Mutuña, ampara khariqaña, jiwaña<br />

pena, &c.<br />

Pena arbitraria. Apuna chuymapakama pena.<br />

Penar. Vide hic supra: pena.<br />

Penado. Pena katuta jaqi.<br />

Penado, sentenciado. Pena irjata.<br />

Penado. Vide: triste.<br />

Penacho de pluma o flores. Wayta. + Ponérsele:<br />

waytat'asiña. + Ponerle a otro: waytat'äña.<br />

Penacho de plumas pegadas. Phara phara wayta.<br />

Pendón. Idem: vel lavandera. + Llevarle: äña. +<br />

Traerle: äniña.<br />

Penetrar. Jununtaña, chhuquntaña, kharintaña.<br />

Penetrar las palabras el corazón. Chillisäjamaki<br />

p'achitu. Idem: jununtitu.<br />

Penetrar la pared sin abrirla como hizo Cristo.<br />

Pirqa pampachaña, jani jaqhusäña.<br />

Penetrado del frío. Thajata, kuykuthapita vel thä<br />

kuykuthaptiyitu, alithaptiyitu, arphthaptiyitu.<br />

Penitencia, aspereza corporal. Janchisa t'aqhisäña<br />

ayunañampi, jawq'asiñampi, &c. + Hacerla:<br />

ayunañampi jarichi t'aqhisäsiña.<br />

Penitencia. Vide: arrepentimiento, contrición, atrición,<br />

&c.<br />

Penitente el que se confiesa. Confesasiri.<br />

Penitente que va en la procesión. Asitusiri,<br />

siplinasiri.<br />

Pensar. Amajasiña, amutaña, k'aywisiña, p'itasiña,<br />

p'itawisiña, amat'aña.<br />

Pensar de matar a alguno. Ch'unch'upa aymuraña,<br />

aymuruña, jiwäña ullikataña.<br />

Pensar de matarse. Ch'unch'uja ullikatasiña,<br />

itunuqasiña, jalakatäsiña, es con otro.<br />

Pensar, deliberar entre si. Amuta amanuqaña,<br />

k'aywisikipa k'aywisiruruña, k'aywisikipasita,<br />

k'aywisirurusiña, amuta amanuqasiña,<br />

chuymat'aña, musaña vel q'inaña.<br />

Pensar bien lo que ha de decir en bien y en mal.<br />

Aru pukuwakaña. 3 -ki. Yatinuqasiña,<br />

jamunuqasiña.<br />

Pensar en las cosas que ha de hacer o en las hechas<br />

ya, &c. Chuyma churasiña, -ni.<br />

Pensar en lo que ama, bueno o malo que sea.<br />

Paqaqanaña, samkaña, qullqiki, Diosaki, &c.<br />

Pensar de favorecer o dañar. Jiskichaña vel<br />

yanqhachaña ullikataña.<br />

Pensar de irse por ahí. Kawkichaja saña, chuymasa<br />

apasiña, jaqha vel pä chuyma saranaqaña.<br />

Pensar mal de otro. Mä jamu saranaqi, jamutati,<br />

ullitati saña akchiwa, ukchiwa chuymajana<br />

tumpaña.<br />

Pensamiento. Amajasiña. + Desecharle: jawq'arpäña,<br />

anarpäña, qarkurpäña, jikaqasiña, anaqasiña,<br />

jithiqäña. + Tenerle todo en la plata, comida, &c.<br />

Qullqirukiptaña, manq'arukiptaña, &c.<br />

Pensamiento ocioso. Ina amajasiña.<br />

Pensativo andar. Amuta amanuqaña, k'aywita<br />

k'aywinuqaña, p'it'ata p'itanuqaña. Idem:<br />

amutanaqaña, amajasinaqaña, &c.<br />

Pensativa así. Amuta amanuqiri, &c.<br />

Pensativo. Vide: absorto. Espantado, admirado, &c.<br />

Pendenciero. Qhawa ch'ä, jaychasikamana,<br />

ch'axisikamana, nuwasikamana. Vide: bravo.<br />

Peón grande, andador. Kayuna sarakamana,<br />

thakikamana, witikamana. Vide: jornalero,

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!