21.03.2013 Views

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Vocabulario de la Lengua Aymara 97<br />

phaxpaqaña. 3 -qi.<br />

Bajar la cabeza. Ch'unch'u alit'äña, arpht'äña.<br />

Bajar los ojos. Uraqi ullaxataña, ullch'ukiña.<br />

Bajar saltando. Thuquqaña. 3 -qi, Thuquntaña.<br />

Bajarse el precio de las cosas. Chanipa jithintxi, de<br />

-aña.<br />

Bajar el precio. Activo. Chanipa k'umut'äña.<br />

Bajar la lanza y otras cosas levantadas. Alit'äña,<br />

arpht'äña, k'umut'äña.<br />

Bajarse descolgándose. Wayt'iranttaña,<br />

wayt'iwaqtaña, jiskaranttaña, jiskaqtaña.<br />

Bajarse las faldas, la sotana, &c. Antutkataña,<br />

antukatasiña.<br />

Bajarse de la querella. Ch'atawija pamparu<br />

maphasaña.<br />

Bajarse desviándose del golpe. Pullqit'aña,<br />

k'unut'aña.<br />

Bajarse, inclinarse. Alit'aña, k'umut'aña,<br />

kumphut'aña.<br />

Bajarse. Vide: humillarse.<br />

Bajel o barco pequeño. Jisk'a wampu.<br />

Bajíos. Uma manqhina jaqi jaqi.<br />

Bajo pequeño de cuerpo. Jisk'a, t'iqi, tixi.<br />

Bajo plebeyo. Ina jaqi.<br />

Bajos de las cosas relevadas o esculpidas. Uma uma<br />

)( su contrario: patxa patxa.<br />

Bajos o valles. Uma uma.<br />

Baladrón parlero que comenzando no sabe acabar<br />

de enojado. Pacha tuku, uqa tukuta vel t'aqhanawi<br />

arusiri.<br />

Baladronear. T'aqhanawi arusiña, tawawi manqa<br />

tawiña, chuchawi manqa chuchaña.<br />

Balanzas. Jiskaña, warkuña vel warku.<br />

Balar las ovejas. Pä pä saña vel aruña, jachaña.<br />

Balido. Pä pä saña, aruña jachaña.<br />

Balbuciente. Laxra muruqu vel jajllu.<br />

Baldado, campo sin dueño determinado. Pampa<br />

juniña; como son prados y de esas.<br />

Baldío estar. Inakakiña, inaki utkaña.<br />

Baldía persona sin ocupación. Inaki utkiri,<br />

qamawisa vel puruma jaqi.<br />

Baldía cosa sin dueño. Pampa.<br />

Baldía chácara. Ch'uru.<br />

Baldón. Tuqi, k'umisi aru<br />

Baldonar. Tuqiña k'umiña.<br />

Ballesta. Vide: arco.<br />

Balsa de totora. Wampu.<br />

Balsero oficial de ellas. Wampu kamana.<br />

Balsero. Vide: arráez.<br />

Bambanear o bambalear los enfermos, los de pocas<br />

fuerzas o los borrachos. &c. Chankax<br />

chankaxtaña, chakanaqaña, kirpinaqaña. 3 -qi.<br />

Tawinaqaña, tawinaqtaña, laykunaqtaña, qirpix<br />

qirpixtaña, tawíl tawiltaña, khiwil khiwiltaña,<br />

laykux laykuxtaña. Mirar los que son más usados.<br />

Bambalear como galera sin lastre o como personas<br />

que andan cayéndose a un lado y a otro.<br />

Qhirwijasa saraña.<br />

Bambalear con la carga. Q'ipi nanukipitu,<br />

wayukipitu.<br />

Banco, escaño. Idem vel q'ullu utt'aña.<br />

Bandera. Vide inf: vandera.<br />

Bandera al modo de Indios. Lawachuki.<br />

Bandera a nuestro modo. La bandera.<br />

Bando. Tuqi. Uno de mi bando: nä tuqi jaqi. +<br />

Dividido en bandos: tuqi tuqiru jalaqtata alasä, mä<br />

sä. + Hacerse del bando de Pedro: Petroru<br />

wakhiña, makhataña.<br />

Bandolero salteador. Jaqhuriri, t'iwrariri, warqa,<br />

upuchilla.<br />

Banquete. Qurpachaña, manq'äsiña. + Hacerle:<br />

manq'äsiña, qurpachasiña. T'ituña.<br />

Banquero, logrero. Miraniru charikamana,<br />

mirapampi katusiri, qullqi jamaqïri.<br />

Bañar mojando. Murichaña, mik'ichaña.<br />

Bañar echando agua encima. Umana waraxataña.<br />

Bañar rociando. Ch'allaxataña, ch'allat'aña.<br />

Bañarse entrando en el agua. Tüsiña, jarisiña.<br />

Bañar el sol todo un lugar o la luz. Lupitataña,<br />

qhanatataña.<br />

Bañarse de sudor. Jumayutataña, jump'itataña,<br />

jumayu apakipitu.<br />

Bañar a otro lavándolo. Jarina.<br />

Bañado en lágrimas. Jacha ajanuni, jachata ajanuni<br />

Baños que suele haber por las punas de agua<br />

caliente. Junt'u uma vel uma phut'uturi, Idem:<br />

wallaqiri phuju<br />

Barato. Pisin chanipa. + Comprar así: pisina alasiña.<br />

+ Vender así: pisiru alaxaña. + Dar barato los que<br />

ruegan: barato churaña vel samichawitha churaña,<br />

markasiwitha kusisätha.<br />

Baratar algo. Pisitaki churaña.<br />

Barba los pelos. Ñukhu.<br />

Barbar. Ñukhuchasiña vel ñukhu alitu.<br />

Barbiponiente. Ñukhu aliyasiri.<br />

Barbirojo. Phaq'u ñukhuni.<br />

Barbado. Ñukhuni.<br />

Barbudo. Ñukhuxtara, ñukhuña, ñukhu na alikipata<br />

ñukhu ch'iji ch'uru, t'awraña.<br />

Barba larga. Jach'a ñukhu.<br />

Barba nacer o salir. Ñukhu alisu, chillkusu, mistu.<br />

Nacer todas juntas: alinuqi, alikipi.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!