21.03.2013 Views

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Vocabulario de la Lengua Aymara 333<br />

Ch'amanchaña, jamk'aña, jamk'anchaña. Darse<br />

prisa.<br />

Ch'amanchaña, jamk'äña, jamk'anchäña. Dar<br />

prisa.<br />

Ch'amatataña. Poner fuerza haciendo algo o darle<br />

prisa.<br />

Ch'amaptaña. Idem.<br />

Ch'amanixaña. 3 -xi. Ch'amaniptaña: cobrar fuerzas,<br />

engordar.<br />

Ch'amawisaxaña. Perderlas y enflaquecer el que era<br />

gordo.<br />

Ch'amanchikawijamana, añankukuwijamana,<br />

qamaña uruña. Trabajar sin dejar un punto de la<br />

obra.<br />

Ch'amachasiña. Poner fuerza.<br />

Ch'amanichaña. Hacer hombre a alguno para que<br />

pueda valerse por su pico.<br />

Ch'amana jukhawata. Cansado.<br />

Ch'amaja jukhawitu. Cansado estoy, no me hallo<br />

con fuerzas.<br />

Ch'ama Jukhawäña, qharäña. Cansar a otro.<br />

Ch'amapura sasiña vel chikutasiña. Probar las<br />

fuerzas trabajando o riñiendo.<br />

Ch'ama ñañaptxitu. Cobrar fuerzas.<br />

Ch'amasxaña. 3 -xi. Idem.<br />

Ch'amani, sinti, atäni. Capitán.<br />

Ch'amaniki tuqisiña. Jactarse de muy fuerte más que<br />

todos.<br />

Ch'amaniki arusiña. Idem. Pedro jupa ch'amaniki<br />

arusi vel tuqisi. Jáctase o tiénese por más fuerte que<br />

todos.<br />

Ch'amaña. Por fuerza.<br />

Ch'amakama. Idem.<br />

Ch'ama ch'ama. Todo el cuerpo.<br />

Ch'ama ch'ama usutu. Duéleme todo el cuerpo,<br />

todos los miembros.<br />

Ch'ama phatiqitu, aliqitu. Tener ya fuerzas de<br />

hombre.<br />

Ch'ama wakiqitu. Idem.<br />

Ch'ama p'isujtitu, qarijitu. Hallarse sin fuerzas.<br />

Ch'ama tukusitu. Idem.<br />

Ch'ama t'aqhasitu. Idem.<br />

Ch'ama. El trabajo. Ch'amajatha payllita: págame por<br />

mi trabajo.<br />

Ch'ama manq'aña. Vivir del trabajo ajeno lícita o<br />

ilícitamente.<br />

Ch'amaka, tuta, laxa. Oscuro u oscuridad.<br />

Ch'amakakipaña, laxakipaña. Oscurecerse.<br />

Ch'amakakiptaña. Idem.<br />

Ch'amakakiptaña, juykukiptaña. Cegar el que veía.<br />

Ch'amakakipaña, arumakipaña. Anochecer. Marka<br />

qawäna ch'amakakipitu: anocheciome a la entrada<br />

del pueblo.<br />

Ch'amaka. Corto de vista.<br />

Ch'amakt'äña. Quitar la luz poniéndose delante, &c<br />

Ch'amakt'äña. Idem.<br />

Ch'amasxäña. Idem.<br />

Ch'amajasiña. Ganar de comer por su trabajo. Qullqi<br />

ch'amajasiña: ganar plata así, &c.<br />

Ch'ampa. Terrón, césped con su yerba.<br />

Ch'ampa qhulliña. Sacarle.<br />

Ch'ampakipaña. Hacer pared con céspedes o llegarle<br />

a las matas del sembrado.<br />

Ch'amuña. Chupar como la caña dulce, uvas, &c.<br />

Ch'amusuña. Idem.<br />

Ch'amat'aña. Idem.<br />

Ch'amat'äña. Dar a chupar como; ch'unqhayu<br />

vinagrero chillutata kañasawna nayra qhaparu<br />

yaphikipasina, awkisana lakhaparu äkatasina aka<br />

ch'amusuma sapiskatawina "spongiam aceto<br />

plenam jisopo circomponentes obtulerunt ori eins".<br />

Ch'amakasiña. Saborearse o chuparse los dedos el<br />

que come.<br />

Ch'amusukamana. Chupador, gran bebedor de<br />

chicha, vino, &c.<br />

Ch'amistapiña. Cerrar los ojos.<br />

Ch'amisthapxaña. Neutro. Morir cerrando los ojos.<br />

Ch'amisthapäña. Hacer cerrar los ojos. Awkija<br />

amparajatha ch'amisthapäña: mi padre murió en<br />

mis manos.<br />

Ch'ankha. Hilo de lana, &c.<br />

Ch'ankha qapuña. Hilar.<br />

Ch'ankha k'antaña. Torcer.<br />

Ch'ankha jaqhuña. Urdir la tela.<br />

Ch'ankha t'aqhaña. Romper hilo.<br />

Ch'ankha t'aqasi. Romperse de suyo.<br />

Ch'ankha p'ataxti. Idem.<br />

Ch'ankha t'uruqaña. 3 -qi. Cortar hilo con tos<br />

dientes.<br />

Ch'ankha akujaru t'isnuña, Idem: t'isnusuña.<br />

Enhilar la aguja.<br />

Ch'añañaqi. Agallas o cosa semejante como bultillos<br />

que también salen en otras partes del cuerpo.<br />

Chañañaqiña. Dar este mal.<br />

Ch'añañaqi sawña. Tejer muy tupido.<br />

Ch'añaqasiña. Lastimarse la mano por descuido con<br />

piedra.<br />

Ch'añu jarqhathapita. Mezclado.<br />

Ch'añu. Plasta de sangre. Wila patarana vel ch'anu y<br />

también vestidos descolorado cuando son muchos<br />

los así vestidos.<br />

Ch'apaqara, jillq'iña. Lagañoso.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!