21.03.2013 Views

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

LudovicoBertonioMuchosCambios

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

270 Ludovico Bertonio<br />

Reverenciar. Jamp'atiña, alit'arapiña, arpht'arapiña.<br />

Reverencia. Jamp'at'iña.<br />

Reverberar el calor. Qanqarphujitu.<br />

Reverberar la nieve, lumbre, &c. Surump'ijitu.<br />

Revisitarse. Sart'asiña, sarasiña.<br />

Revisaras. Vide: trocarse.<br />

Rey. Riya, arka, mayqu. + Tomar por su rey:<br />

riyachasiña. + Hacerse: nyaxaña, mayquxaña.<br />

Reynado. Reyaña, mayquña.<br />

Reyna. Sapa quya, qhapxumi. Jach'a t'alla.<br />

Reír. Laruña.<br />

Reír muchos juntos. Laru qütaña, jux juxutaña,<br />

jupiña.<br />

Reírse unos con otros. Larusiña.<br />

Retrae actualmente. Larut'askaña.<br />

Reírse de otro por escarnio. Laruwäsiña, larukipaña.<br />

Reírse en todas partes. Larusnaqaña, laruwäsiña.<br />

Reír el alba. Vide: amanecer.<br />

Rezar. Lisaña, lisasiña.<br />

Recién nacido. Jicha Jicha wawachata. Vide: recién y<br />

reciente.<br />

Recia. Vide: recio.<br />

Ribera, playa del mar o laguna. Quta lakha vel<br />

lakhaxa.<br />

Ribera del río. Jawiri lakhaxa.<br />

Ribete o cairel de la manta. Sillqu vel sullqu. +<br />

Hacerte: sillqusiña.<br />

Ribete algo difereme como repulgo. Llawu, k'awu. +<br />

Hacerle: llawuña, k'awuña, llawusiña, &c.<br />

Ricazo. Tutu qhapaqa, qamiri vel jikipa qhapaqa,<br />

ullusa qapaqa vel qamiri vel pacha tuku qhapaqa.<br />

Rico. Qhapaqa, qamiri, jiskikiri, jariqu.<br />

Rico de bienes muebles. Qällachini, apallachini.<br />

Riqueza. Qhapaqa vel qamiri kankaña.<br />

Riesgo de perder la hacienda: hacienda niyat'aña,<br />

ñañat'aña. + Correr riesgo de perderla: haciendaja<br />

niyafana, ñañat'aña. + Ponerse a riesgo de pecar, de<br />

emborracharse, de reñir, &c: näpacha<br />

juchachasiñaru, machañaru, jaychasiñaru<br />

laykusiña. + Correr riesgo de morir: jakañampi,<br />

jiwañampi taypinkaña. Idem: taypiru maña.<br />

Rincón de la casa. Uta k'uchu.<br />

Rincón o punta de la chácara. Jinchu.<br />

Ringlera. Tila. + Poner en ringlera: tilana. Vide: ti- no.<br />

2.<br />

Riña da palabras. Jiwatisiña, ajasina, jaychasiña.<br />

Riñon. Mayruru, marmuru.<br />

Río. Jawiri, jawira.<br />

Río abajo. Jawiri aynacha.<br />

Río arriba. Jawiri amputa.<br />

Río peligroso de pasar. Makhataña yanqha. + Fácil:<br />

makhataña sap'a.<br />

Rio de mucho raudal o bravo. Ancha jalantiri vel<br />

jaliri.<br />

Río somero. Jak'awaru jawiri. + Muy hondo: mik'ayu<br />

Jawiri.<br />

Río que suela sacarse. Wañiri.<br />

Risa. Laru. + Soltarla: laru antutaña. + Reprimirla<br />

después de soltada: laru allqaraña, t'aqharaña. +<br />

Finarse de risa: t'ukuñakama, jiwañakama laruña.<br />

Risada. Laru. + Darla: junt'u laruña vel laru jakijtaña.<br />

Riscos. Jaqhijaqhi<br />

Risueño que ríe a menudo. Laru kamana, q'arawaxu.<br />

Risueño, alegre que de ordinario muestra la cara<br />

de risa. Laru laru ullinaqiri.<br />

Robar salteando. Jarq'aña.<br />

Robador así. Jaqhuriri, jaqik'asä vel q'asiyiri, ansiyiri,<br />

wañamuri Jakhuri.<br />

Robar los corazones. Chuyma apaña, iraña,<br />

luntataña.<br />

Robador así. Chuyma apiri, iriri.<br />

Robador. Luntata, t'it'u.<br />

Robar todo el caudal que uno tiene. Q'umusuña,<br />

mirutaraqaña vel q'umaki jaqhurpäwaxaña.<br />

Robos. Jark'awinaka.<br />

Rocas. Vide: peñas.<br />

Rozar tierras. Kallcharpäña, lluxirpäña, samp'arpaña,<br />

surn p'irpäña.<br />

Rociar con la boca. Lakana uma phawaña, thusaña.<br />

Rociar a muchos. Ch'allanuqaña<br />

Rozarle la soga y otras cosas. Mirq'isiña,<br />

q'uchalluchasiña.<br />

Rozarte la ropa. Qhaxtusnuña vel juchhatusnuña.<br />

Rociar o asperjar. Ch'allaña vel ch'allat'aña.<br />

Rocio, escarcha. Juyphi, sulla. + Caer del cielo:<br />

juyphiña, sullaña.<br />

Rodar la piedra o el hombre. Qullumiña,<br />

qulluminiña, &c. vel qullumi qullumi jalaña,<br />

jalaniña.<br />

Rodar cuesta abajo. Aynacharu vel Wäwaru q'illi<br />

q'illiña, kümpi kümpi jalaña. + Echar a rodar:<br />

qullumirpäña, qumparpäña, wankarpäña vel<br />

wakurpäña, nukhurpaña.<br />

Rodar de lado. Kichatha kichatha qullumiña.<br />

Rodear. Vide: cercar.<br />

Rodear el ganado recogiéndole. Chakuña, arkaña.<br />

Rodeo así. Chaku. Vide: tu- no. 12.<br />

Rodear los cameros con una soga por los cuellos<br />

para que no se huyan. Warpuña, qhataña.<br />

Rodear las vicuñas con una soga de muchos<br />

colgadijos para cogerlas. Tumantaña, lipiña; y la<br />

soga se dice: lipi.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!